| |
[14. Okt 2009|20:25] |
|
Šodien pirmo reizi ejot ar kājām uz sabiedrisko biju pat priecīga, ka ir tāds lietains un vējains laiks. Visi steigā apdzen mani, bet es nesteidzīgi eju un priecājos par katru lietus pili uz sejas. Ik viena lietus pile bija kā veldzējums manam prātam un dvēselei...visas nomācošās domas tika ar vēju aizpūstas prom...tieši tas kas bija nepieciešams... |
|
|
