tikai nīderlandē var nokavēt vilcienu, jo ceļā uz staciju ir stiprs pretvējš

Darbs pie grāmatas Amsterdamā priecē. Rindoju bildes, pļāpāju ar Afainu, klausos cilvēkos, kas stāvu zemāk uz ielas čalo. Ik pa brīdim ofisā ienāk visādi interesanti cilvēki, katrs ar savu stāstu. Vispār amizanti nākt uz darbu un skaitīt durvis līdz pareizajām - coffee shop, sex worker, sex worker, sex worker, music store, voila manas durvis. Bet tas tā. Galvenais, ka ar Afainu ir forši saspēlēties, var redzēt, ka arī viņai aiziet domu zobrati. Šito grāmatu viņa jau diezgan ilgi marinē, bet ir tāda sajūta, ka tagad aizies.

It kā jau neko nemaksā, vienīgi par transportu, toties šodien man iedāvināja divas daiļas grāmatas, un vienmēr garda kafija pieejama. Nevar sūdzēties par šādu atelpu no TU Delft.


Un vēl man nupat alberthainā pie kases iedeva mazu kartona podiņu ar ķirštomātu sēklām un instrukciju, kā izdiedzēt un izaudzēt. Patīk šī valsts, ha!

silda sirsniņu tās kopā būšanas un pabūšanas - kaut kur starp skolas darbiem, stresiem un iesnām - mums ir sestdienas vīns parkā pie dīķa, mums ir pankūku svētdienas, mums ir impromptu pirmdienas vakariņas pēc salsas - mums ir smiekli, smaidi un kopā būšanas prieks.

nu ko, darbs ar godu pabeigts, festivāls noballēts, dzīvesvieta nēderlandē apmēram atrasta, izbrauciens pa latvju ārēm izveikts. tieši pēc nedēļas dodos ceļā, mincīši.

biedri, es varu teikt tikai vienu - meklēt dzīvesvietu citā valstī, studentu pārapdzīvotā rajonā is a real pain :/