Darbs pie grāmatas Amsterdamā priecē. Rindoju bildes, pļāpāju ar Afainu, klausos cilvēkos, kas stāvu zemāk uz ielas čalo. Ik pa brīdim ofisā ienāk visādi interesanti cilvēki, katrs ar savu stāstu. Vispār amizanti nākt uz darbu un skaitīt durvis līdz pareizajām - coffee shop, sex worker, sex worker, sex worker, music store, voila manas durvis. Bet tas tā. Galvenais, ka ar Afainu ir forši saspēlēties, var redzēt, ka arī viņai aiziet domu zobrati. Šito grāmatu viņa jau diezgan ilgi marinē, bet ir tāda sajūta, ka tagad aizies.

It kā jau neko nemaksā, vienīgi par transportu, toties šodien man iedāvināja divas daiļas grāmatas, un vienmēr garda kafija pieejama. Nevar sūdzēties par šādu atelpu no TU Delft.


Un vēl man nupat alberthainā pie kases iedeva mazu kartona podiņu ar ķirštomātu sēklām un instrukciju, kā izdiedzēt un izaudzēt. Patīk šī valsts, ha!

looking for the human in humans

es ārkārtīgi reti pieslēdzos svešu cilvēku noskaņām, bet sievietei, kura man pasūtīja gleznu, ir such bad vibes, ka es jūtos astounded un displeased katru reizi, kad man ar viņu jāsaskaras. saprotiet, viņa sarunājas tādā mīlīgā cheerful balsī, bet acīs viņai ir kaut kāds apsolūti deadened look.

meh. tā glezna ir so much more trouble than it's worth. she better pay me at the end.

laikam palaidu garām kādu svarīgu mācību stundu while growing up.
nošaujiet mani par manu oblivion, guilty as charged I guess, tomēr tur (ja tur vispār bija kaut kas objektīvs ne tikai dažādi skatu punkti) nav un nebija nekā wilful no manas puses.

skumji, skumji, bet izlietu ūdeni diemžēl nesasmelsi.