no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"

no noklausītām sarunām:

Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!"
Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!"
Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo)
Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam)

Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai)

man patīk, ka līdz šim izmērāmi lielākos panākumus Latvijas kultūrā saņēmis cilvēks, kurš acīmredzami dara sirdslietu savam priekam, nevis aiz godkāres un vēlmes paspīdēt. Ļoti atsvaidzinoši pēc small talka maigās varas dominances, mazajām parisām hiltonēm un japijiem, kuru galvenais radošais iegudījums ir dzīves veiksminieku tipa selfpromoušans.

Žēl, ka nemākam atmaksāt ar cieņpilnu (ne)sagaidīšanu, tā vietā mokot nogurušus introvertus pēc transatlantiska lidojuma. Skatīties tās reportāžas bija fiziski nepatīkami (īpaši neskatījos).

Viena lieta, pie kuras es piekasos latviešu autoru literārajos darbos, ir varoņu vārdi. Nu, nereti varoņu vecums neiet kopā ar viņam dotu vārdu, vārdi ir pārāk moderni. Nu, ir taču kaut kādas tendences vārdu došanā. Un, jā, ir arī vārdi, kas īpaši nenoveco, piemēram, nez, Anna, Marta ir visādos vecumos, bet Dace, Līga, Zane, Sandra nav izplatīti cilvēkiem, kas jaunāki par, nu, teiksim 35. Varbūt ar vīriešu vārdiem mazāk tā - bet tas pats Uldis, nu, uzreiz iedomājos vīrieti 40+. Ar to es tikai gribu teikt, ka gribu, lai autori piedomā pie savu varoņu vārdiem (gribēt nav mirt).

++
tas man atgādina, ka vienreiz Rīgā naktī viens iedzēris kungs mani apstādināja un teica: hei, gribi triku? es uzminēšu, kā tevi sauc. kurā gadā esi dzimis? ja es vinnēšu, tad tu man iedosi cigareti. es pateicu gadu, viņš uzminēja ar otro reizi. lūk, tā. cigarete iedzērušajam kungam.