"nenoliec malā, noliec vietā" princips diezgan okay darbojas, māja tiešām ir drusku tīrāka un izskatās sakārtotāka. Tā kā straujiem soļiem tuvojas gada beigas, tad man ir pienācis kārtējais "gribu Jaunajā sākt visu smuki" vilnis. Sakārtot, iztīrīt, saorganizēt. Spēka tam galīgi nav, katru dienu apmēram ar pusi kvadrātmetra tieku galā. Nu, varbūt līdz Zvaigznes dienai kaut kas būs izkustējies.

Brīžiem uz nerviem krīt, cik ļoti V "ignorē" visādus svētkus un tradīcijas. Es 100 punkti zinu, ka, ja es viņam neatgādinātu, ka rīt ir Zsv vakars, viņš vispār nezinātu, ka kaut kas notiek. It kā esmu samierinājies, ka, ja gribu svētkus, tad man pašam tie jāorganizē, bet no tā šausmīgi nogurst. Gribas pārsteigumu, gribas svinēšanu, nevis tikai pasēdēšanu ķeksīša pēc.

Ik pa laikam arvien gribas kaut ko ierakstiit, not to feel lonely in my thoughts. Bet tad uzreiz praats burkshkj "Nav ko shitaadas voblas gvelzt!"

Taa it kaa visi teikumi buutu kjeceriibas un maanjticiigi apdraudeejumi. Tas it kaa Visums uzreiz atbildeetu "Taa ja? Tu tam tiesham tici? Ok tad es tev paraadiishu siikaa lose."

I'm just really scared of God all the time, or rather that force prompts one to transcend lies.

Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."

šķiet, ka neesmu redzējis sauli jau kādas divas nedēļas. iebliežu savu SAD gaismu, man šķiet, ka tas vismaz mani kaut kā drusku glābj. lasu, ka šitāda tumsa būs vēl kādu mēnesi. mī un žē.

V atnāca no darba ar eglīti, viņiem tur kaut kāda fotosesija bijusi un nebija, kur to egli pēc tam likt, ofisā jau viena ir, viņš paņēma mums, nu, tagad mums ir eglīte, varbūt tuvākajās dienās atradīsim iedvesmu to izdekorēt, man, protams, gribas tur visus savus krāsainos -tchotchkes- salikt, V grib melnbaltu arhitektu eglīti, nu, kādas redz interjera žurnālos, pfff, saku, ka būs jādala uz pusēm tā egle