Darbs pie grāmatas Amsterdamā priecē. Rindoju bildes, pļāpāju ar Afainu, klausos cilvēkos, kas stāvu zemāk uz ielas čalo. Ik pa brīdim ofisā ienāk visādi interesanti cilvēki, katrs ar savu stāstu. Vispār amizanti nākt uz darbu un skaitīt durvis līdz pareizajām - coffee shop, sex worker, sex worker, sex worker, music store, voila manas durvis. Bet tas tā. Galvenais, ka ar Afainu ir forši saspēlēties, var redzēt, ka arī viņai aiziet domu zobrati. Šito grāmatu viņa jau diezgan ilgi marinē, bet ir tāda sajūta, ka tagad aizies.
It kā jau neko nemaksā, vienīgi par transportu, toties šodien man iedāvināja divas daiļas grāmatas, un vienmēr garda kafija pieejama. Nevar sūdzēties par šādu atelpu no TU Delft.
Un vēl man nupat alberthainā pie kases iedeva mazu kartona podiņu ar ķirštomātu sēklām un instrukciju, kā izdiedzēt un izaudzēt. Patīk šī valsts, ha!
oblivion - Post a comment
zeme nestieg, putekļi neput, un cik viegli ir akmeņus nest
pērkons (
miglajs) wrote on March 23rd, 2016 at 09:48 pm
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
there is life beyond architecture