| |
[10. Maijs 2004|15:36] |
Kautkāds sviests! Mana darba diena tūlīt beigsies, bet algas vēl nav. + pie visa izdomāju ielīst i-bankā un tur es ieraudzīju kautkādu nezinkādu summu, kas ir rezervēta no mana konta, bet es pēdējās 10 dienās vispār neko ar karti pirkusi neesmu! :( Es esmu dusmīga. Besī, ka tās algu grāmatvedes nevar laicīgi aizvilkties līdz bankai un pārskaitīt to naudu!
Nu bļin, kā tā var?! Lbi, ka man blakus šobrīd nav neviena tuva cilvēka, citādi es viņam mauktu, vai vismaz uzbļautu tā kārtīgi. Nu besī ārā! Āāāāāāā... |
|
|
| |
[10. Maijs 2004|12:30] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | jokaina laimes sajūta | ] |
| [ | Mūzika |
| | Mумй Τроль&Prāta Vētra - Скользкие улицы | ] |
Jē, jē, jē! Es atkal tieku pie interneta! Veselu nedēļu strādāju tikai vietā, kur tāda nav, un mājās šobrīd pat dators nav pilnā sastāvā, nerunājot par ko citu. Bet šeit. Man ir internets!:D Žēl tikai, ka praktiski nevienu bildīti neredzu, bet tomēr. Beidzot varēju apskatīt savas pastkastes un atbildēt uz Atradēja jautājumu! Man ir liels prieks par to!
Un vēl man ir prieks ka beidzot līst lietus. Citādi jau sāka rasties aizdomas, ka saulē izkaltīšu. Nepatika man tas, ka šodien braucot uz darbu ar busiņu, gandrīz palaidu garām autobusu ar kuru bija jābrauc tālāk. Un vēl stresu nedaudz uzdzen tas, ka no rīta manam mīļākajam cilvēciņam pasaulē bija piemetusies paaugstināta temperatūra. Bet viņš jau ārstējas, tā ka būs jau labi! :)
Un vēl - mani pārsteidz tas, cik viegli izplatās baumas un cik daudz cilvēki ir spējīgi izprātot tad, kad kāds nav kaut ko pateicis līdz galam.
Bet vispār diena ir diezgan izdevusies, tikai nevaru sagaidīt algu. Šodien jābūt! |
|
|
| Par sirdi! |
[30. Apr 2004|14:03] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | ir ok | ] |
| [ | Mūzika |
| | Prāta vētra - Spogulīt, spogulīt | ] |
Lai citi saka ko grib, bet man šitā dziesma patīk!
Bet ne par to ir šis stāsts. Es te nesen rakājos pa saviem papīriem, kas ik pēc laika tiek izkrāmēti no somas, un re ko es tur atradu! Pat nedaudz brīnījos, ka to tiešām esmu rakstījusi es. Tas ir vēstules, ko es rakstīju kādam džekam, fragments:
Stāsts ir par sirdi. Sirdi, kura tiek lauzta. Un jo vairāk to lauž, jo jūtīgāka tā kļūst.
Tev to salauž, tu pārdzīvo un vairs nevari gulēt. Pamazām tu nomierinies, saņemies un dzīvo tālāk.
Bet tad, pēkšņi tu satiec viņu. To vienīgo, ko visu mūžu esi gaidījis. Tu pats labprātīgi atknibini vaļā visas vecās brūces, lai tikai pilnīgāk un labāk izjustu viņas tuvumu, viņas glāstus, viņas smaidus.
Un te, vienā jaukā dienā viņa paziņo, ka mīl savu kaimiņu no piektā stāva un ar tevi satikās tikai tāpēc, lai tiktu viņam tuvāk, jo viņš taču ir tavs bērnības draugs.
Un tava sirds atkal lūzt. Tā atkal sāp, tikai šoreiz vēl spēcīgāk, jo tā jau sākumā nebija vesela.
Paiet vesela mūžība. Tu esi nomierinājies un nosolījies ka nekad vairs...
Un tad nāk viņa.
Drausmīgi pohains pēc kārtējā rauta tu velcies uz tuvāko veikalu pēc mangaļiem un pretī nāk viņa. Tu aizej uz veikalu un aizmirsti ko tev vispār tur vajadzēja, jo tu redzēji viņu.
Tu atkal esi iemīlējies.
Jūs satiekaties...
Jūs izšķiraties...
No tavas sirds ir palicis pāri tikai mazs mazs gabaliņš, jo n-tās reizes plūkājot nost rētas, sirds ir nodilusi. Tajā ir palikusi vieta vairs tikai sāpēm.
Bet tu vienalga ceri...
Tas bija apmēram tā. Vēj jau bija viens tekstiņš par vēju, bet tas nu jau ir pazudis bez vēsts. |
|
|
| Par kļūdām |
[29. Apr 2004|17:29] |
Ir jau ok kad jāatbild par savām kļūdām, bet kad jālabo svešas un pēc tam vēl pašai par to jāatbild, tad gan vairs nav labi. Brīžiem pat nevaru saprast kas te īsti ir domāts! Es jau varētu nepārpūlēties un te visu nepārskaitīt - lai pati tiek galā, bet īstenībā jau gribas to darbabiedreni "nolikt". Viņa te redz tāda pareizā un labā, es te skaitos sliktā! Vienīgais labums no manis esot, ka es māku ar datoru apieties! :) Bet ir ok!
A savādāk diena jau bija tīri laba, ja neskaita to, ka tiek ieslēgts stingrais taupības režīms un no rīta pamodos ar sāpošu galvu! Vakar nekur nebiju, tā ka tas bija pārsteigums!
Da sviests tas viss! :) Bet ja to aizvāc, tad, vismaz uz šo brīdi, manā dzīvē nekā nav.
Lai dzīvo sviests! |
|
|
| Vīri kam ir hokejs krūtīs, tie nemūžam nepazudīs! |
[28. Apr 2004|10:14] |
Mūsējie vakar uzvarēja! :o)
Es ir ļoti priecīgs par to! :o)
Manējam ļoti patika trešais periods! :D
Tas bija brīnišķīgs nobeigums visādi citādi nekam nederīgajai dienai! |
|
|
| |
[27. Apr 2004|14:25] |
| [ | Mūzika |
| | Garām braucoši vilcieni | ] |
Šodien no rīta biju iegājusi kioskā pirkt cigaretes un gribēju maksāt ar karti, bet man paziņoja, ka uz tās nepietiekot līdzekļu, maksāju ar otru!
Atvilkos uz darbu, gribēju iečolēt kas par lietu, bet interneta ta nebija! Domāju - būs atrubījuši, bet nekā! Tagad redz ir! Bet izdomāties krustu šķērsu par tīkla neesamību jau tāpat paspēju. Man redz mājās šomēnes viņa arī nav un iespējams vēl kādu laiciņu nebūs, jo kādu nedēļu atpakaļ atņirdzās viss dators. It kā "māte" esot nomirusi, bet konkrēti nekas nav skaidrs. A man ta bakalauram taisni vajag! Kā ta es programmēšu ja man nav datora? Jau sāku štukot, ka vajadzēs Delfus visos darba datoros instalēt (kur strādāšu), bet ko ta es darīšu brīvdienās un pa naktīm, kad man taisni iedvesma nāk?
Vienu vārdu sakot жoпа!
Un vispār, tagad pēc darba braukšu uz RTU un cerēšu, ka pasniedzējs, kas man ir vajadzīgs, nav aiztinies tālēs zilajās, kā pagājušajā nedēļā. Man tak vēl nav tēmas bakalauram! Un vēl - tagad tak mēneša beigas un darbā jātaisa visādas atskaites.
Sajūta jau nu nav nekāda labā! |
|
|
| Par cilvēkiem! |
[26. Apr 2004|16:33] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | apjucis | ] |
Pēdējo dienu laikā jau kuro reizi man ir tā, ka uzzinot par slimojošu draugu vai ieraugot viņu mani pārņem kaut kāda vārdos neizsakāma sajūta, kad gribas viņam kaut kā palīdzēt. Tas gan katram ir savādāk - ar vienu vajag parunāties,otru pažēlot, vēl kāadam pietiek tikai ar klātbūtni.
Īstenībā dažu labu reizi man liekas, ka tam cilvēkam apkārt ir tik daudz citu cilvēku, ka mana klātbūtne nemaz nav vajadzīga, bet tomēr. Es tak pati pēc tam nejūtos labi ja neesmu vismaz mēģinājusi palīdzēt!
Liekas es varētu būt medmāsa! Vai nē - drīzāk psihologs. Kaut gan ko es te muldu. Man moš pašai liekas ka man sanāktu, bet es tak nezinu kā būtu īstenībā!
īstenībā šobrīd manas domas skrien tik ātri, ka es nespēju tās pierakstīt. Labi, ka šobrīd nav darba, jo nu es kādu brītiņu esmu visai nelietojams darbinieks.
Stulba sajūta kad nevar būt tur kur gribētos! |
|
|
| |
[24. Apr 2004|13:35] |
| [ | Mūzika |
| | putnu dziesmas+ūdens šļaksti | ] |
Ārā takjau ir pavasaris! :)
Tagad skatos pa logu un sirdij siltāk paliek - kokiem mazas zaļas lapiņas! |
|
|
| Urā! |
[23. Apr 2004|08:30] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | ļoooti labs | ] |
| [ | Mūzika |
| | Prāta Vētra - Mēs esam un būsim tie labākie! | ] |
Es šodien nokavēju uz darbu 10 minūtes!
Ar mani tomēr nemaz tik sūdīgi nav! :o))) |
|
|
| Par laiku... |
[22. Apr 2004|17:46] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | domīgs | ] |
| [ | Mūzika |
| | Lietus sitas pret manu palodzi... | ] |
Kāpēc mani šodien mulsina?
Kaut arī tas uz brīdi ir pat patīkami, tomēr pēc tam ir vientuļi!
Un ārā ir tik auksti...
Es kaut kad sen lasīju grāmatu "Varoņa nāve" (vai tik autors nebija Hemingvejs - precīzi neatceros) un tur bija rakstīts apmēram tā: ir apbrīnojami cik viegli un ātri cilvēks aizmirst par saviem principiem un pārliecību, ko iepriekš bij kaismīgi aizstāvējuši brīdī, kad tas skar viņu pašu.
Var bezgalīgi spriedelēt par brīvām attiecībām, kurās ne vienam ne otram nav
jābūt monogāmam dotajā dzīves posmā, tomēr kad viena puse uzzin par otras "sānsoļiem", brīvās attiecības tiek aizmirstas. Un ja tomēr tas netiek pateikts, sāp ta tik un tā!
... |
|
|
| ... |
[22. Apr 2004|12:40] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | dažāds | ] |
| [ | Mūzika |
| | vējš jūrmalas priedēs | ] |
ja man būtu vēl viena sirds
varētu es to sargāt un lolot
varētu augstu saulītē celt
augstās skolās mīlai skolot
tomēr man ir viena tik šī
nodzīta un nogurusi
klusi tā savā stūrītī sēd
mērcētas rozīnes ēd
varētu jau tā skraidīt un diet
katru rītu peldēties iet
ikvienu pieneni paostīt
katru bērzu noglāstīt
bet nē
man sirdī plašums liels
un sāp tai katra atbalss
tā katru grib sevī ieraut
un katrs to sūta lapās |
|
|
| Ha! |
[22. Apr 2004|10:40] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | tīri jauks | ] |
| [ | Mūzika |
| | Radio SWH Bē-Bē Brokastis | ] |
Izrādās, ka tāda tikšana pie komentāriem savam žurnāliņam ir visai sarežģīta lieta. Būs vien jāsāk zīmēties - līst svešās dienasgrāmatās un komentēt!
Gribējās jau uzreiz kļūt par baigo stāru, kura domas visi grib zināt! :D
Nu nekas!
Šitā tak galu galā ir dienasgrāmata! Un es jau arī neko prātīgu vēl neesmu uzrakstījusi!
Nu ja! Pēdējā laikā (apmēram nedēļa) esmu pamanījusi visai dīvainas izmaiņas savā ņe to raksturā vai iekšējā pulkstenī, jeb attieksmē - īsti nezinu. Jebkurā gadījumā es nevarētu teikt, ka tas notiktu kaut kā ļoti apzināti un ar mērķi, tāpēc tas ir vēl neizprotamāk! Lieta tāda, ka nu jau veselas trīs pilnas nedēļas es vēl ne reizi neesmu nokavējusi uz darbu! Tas ir stipri jocīgi, jo parasti es kavēju vismaz reizi nedēļā vai biežāk! Un šajā visā sakarā šonedēļ notika divas visai dīvainas lietas: vienu dienu es biju nez kāpēc uzlikusi modinātāju par pus stundu vēlāk nekā parasti un dīvainākais ir tas, ka es pamodos 6.20, tas ir divdesmit minūtes pirms modinātāja, kaut arī esmu zvērināta pūce un parasti(agrāk) vienā mierā nogulēju visu pat tad kad man bija 3 modinātāji! Un vēl - vakar piecēlos laicīgi, bet no mājas izčammājos 5 minūtes vēlāk nekā vajadzētu, kas automātiski nozīmēja ka mans mikriņš jau aizgājis un attiecīgi uz otru mikriņu es paspēt nevaru, bet tālāk bija ļoti dīvaini - atbrauca mikriņš (nokavējies vai par ātru, nezinu), pēc 10 minūtēm jau biju centrā, tomēr otru mikriņu man vajadzēja nokavēt, bet nē. Stāvu es krustojumā un jau prātoju ko lai sadara pa tām 28 minūtēm, kas man tagad ir, un redzu, ka piebrauc mans mikriņš. Gandrīz apgāzu blakus stāvošo tanti, bet tomēr mikriņā tiku. Un atkal uz darbu nenokavēju.
Man jau sāk likties, ka tas ir kāds lāsts. Bezmaz rodas kāre kādu rītu speciāli lēnām padzert tēju, jo tā tak vairs neesmu es, ja nekavēju!
Tā lūk! :) |
|
|
| Par saulīti |
[20. Apr 2004|15:08] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | neskaidrs | ] |
| [ | Mūzika |
| | Gregoriāņi | ] |
Tagad ārā spīd smuka saulīte, bet garīgais man nez kāpēc no tā neuzlabojas!
Tā vien gribas kā tādam strausam iebāzt galvu smiltīs!
Vai arī pēkšņi būt vasarā kaut kur pie maza ezeriņa vai upītes ar aizaugušiem krastiem, sēdēt zālītē un skatītīes kā kustas ūdens. Un apzināties, ka tuvākās nedēļas laikā man nekur nav jāsteidzas, ne par vienu nav jāatbild, nevienam nav jāatskaitās un nevienam nav nekas jāatdod.
Bet es šaubos vai vispār kādreiz manā dzīvē pienāks tāda nedēļa. Pat par tādas dienas esamību manā nākotnē man ir šaubas.
īstenībā es apskaužu tos, kas dzīvo vieni - bez vecākiem, bērniem, vīriem un sievām un pat bez kaimiņiem, kaut gan vismaz kaimiņi no manis neko neprasa.
Tiko iedomājos - labi ka man ir suns, citādi es diez vai būtu ievērojusi cik skaista dažu labu nakti ir mēnesnīca un kāds silts klusums pārklāj visu, kad lielākā daļa mietpilsoņu jau skatās trešo sapni.
Es vispār mīlu nakti.
Vispār, ko es te muldu? Vai es vispār zinu ko nozīmē mīlēt? |
|
|
| Laiciņš..... |
[19. Apr 2004|18:41] |
Man patīk, ka tagad taisās uz lietu!
Man patīk lietus!
Tikai pēdējā laikā man nez kāpēc nepatīk aukstums!
Laikam veca palieku!
Agrāk tak varēju lietus laikā tādā pavēlā rudenī viena pati bradāt pa peļķēm un nesalt!!!
Bet tagad?!
Bet lietus man vienalga patīk!
Un patīk apmācies laiks!
Meklēt saules starus pelēkajās debesīs
brīnīties par klusējošajiem putniem
ar katru brīdi labāk saprast, ka nekur skriet nav vērts
slapja būšu tik un tā!
..... |
|
|
| |
[19. Apr 2004|12:13] |
Es pati īsti nevaru saprast - vai labāk būtu ja gribēšanas man būtu tikpat daudz cik varēšanas un vajadzības,vai arī esošais variants tomēr ir labāks.
Vienkārši nu jau kādu trešo nedēļu man vajadzētu cītīgi mācīties, un es pat varētu to darīt, bet es negribu! Un tāpēc arī nemācos! Es tak īstenībā jau tā esmu sūdos līdz ausīm un ja tagad + pie visa vēl nemācīšos, būs vēl trakāk. Bet nē - mani visu laiku kaut kas attur. Ja godīgi - man jau ir piegriezies katru dienu staipīt līdzi uz darbu lekciju konspektus un vecos laborus, lai vakarā atkal tos stieptu mājās ar cerību,ka moš man mājās beidzot uznāks tā kāre mācīties!
Moš kāds zina kā no šitāda apburtā loka tikt ārā?! |
|
|
| Es neko nesaprotu! |
[16. Apr 2004|10:13] |
Kādas 2 dienas atpakaļ es pirmo reizi iegāju Cibā un pat pati nezinu kāpēc, arī ielogojos!
Tagad es vienkārši nesaprotu kur te kas jādara, lai mana lapiņa izskatītos kaut cik ciešama.
Tur, kur es biju ielīdusi, viss ir angļu valodā, tāpēc diez cik lielu prieku man tā visa teksta lasīšna nesagādāja, un vispār - man jau vajadzētu kaut ko no tiem visiem terminiem jēgt, būtu jau tikai normāli, ka tas tiktu iemācīts RTU, bet nekā - viss ko es no tā visa zinu, ir uzzināts no citiem avotiem!
Sviests!
Un īstenībā es jauarī apzinos, ka šī teksta vienīgā lasītāja visdrīzāk būšu es pati, bet tomēr. Kādam tak tas viss bija jāpasaka, vismaz datoram.
Un vispār - ar mani visai bieži ir tā, ka tikai uzrakstot savu domu, man pašai tā pielec. Tāda nu es esmu! :) Reti kad es pati sevi saprotu! |
|
|