|
19. Apr 2004|12:13 |
Es pati īsti nevaru saprast - vai labāk būtu ja gribēšanas man būtu tikpat daudz cik varēšanas un vajadzības,vai arī esošais variants tomēr ir labāks.
Vienkārši nu jau kādu trešo nedēļu man vajadzētu cītīgi mācīties, un es pat varētu to darīt, bet es negribu! Un tāpēc arī nemācos! Es tak īstenībā jau tā esmu sūdos līdz ausīm un ja tagad + pie visa vēl nemācīšos, būs vēl trakāk. Bet nē - mani visu laiku kaut kas attur. Ja godīgi - man jau ir piegriezies katru dienu staipīt līdzi uz darbu lekciju konspektus un vecos laborus, lai vakarā atkal tos stieptu mājās ar cerību,ka moš man mājās beidzot uznāks tā kāre mācīties!
Moš kāds zina kā no šitāda apburtā loka tikt ārā?! |
|