nē, nu mums abiem ar R. reāli ik pa laiciņam rādījās acu priekšā un bija paranoja par to, kā mēs viens vai otrs nejauši viņu nometam zemē un sašķaidam, un asiņainu galvu pret kko apdauzam, bet man šķiet tas ir normāli jaunajiem vecākiem, pirmajos mēnešos, kad izbeidzas uzkrātā miega rezerves, ne tas vien rādās, bet reāli, sīkie ir ļoti izturīgi, bet jā, Tu ļoti saksi iepriekšparedzet iespējamas briesmas, piemēram, ja sīkais ir pārak tuvu gultas malai un var nokrist, utt., bet tas ir labi, jo bezbērnu cilvēki (piemēram, man māsa) daudz ko neredz, kur bērnu vecāki var novērst daudz ko vnk tapēc, ka paredz :)

nope, es dzīvoju čuhņā, kur gandrīz nebija pub transporta un kursi tuvakajā pilsētā parasti iekrita, kad R. bija jāstrādā un tur varēja nokļūt tikai ar mašīnu 30min

Jā būs interesanti, jo es jau tā esmu cilvēks, kurš neveselīgos apjomos paredz briesmas un visiem ar to uzplijas, tikai pēdējā laikā esmu iemācījusies vairāk paļauties uz almighty un būt more zen, redzēšu kas ar bebīti notiks.

Fair enough, domāju tik vai tajos var būt jebkas noderīgs, ko tāpat nevar internetā un grāmatās atrast.