13 May 2021 @ 09:09 am
Abrakadabra❣  
Es savā naivajā sirsniņā nesaprotu pārus, kas 'plāno' vai 'neplāno' bērnus. Man šķiet tikai likumsakarīgi, ka bērns ir kaut kas ko visu laiku gribās, kad tu kādu mīli, kas visu laiku uz tevi gaida, lai apliecinātu, atbrīvotu, manifestētu šo mīlestību. Jo tas ir milzīgs un ģeniāls veids, kā iemiesot savu mīlestību esībā. Jo dažreiz viņas ir tik daudz, ka parastajās lietās vairs nav kur likt, bet šādi tā ir maksimāli uzskatāma un potenciāli kļūst mūžīga. Es senāk tā nekad nebūtu iedomājusies, bet tagad tas šķiet pašsaprotami. No šīs perspektīvas pat kontracepcijas lietošana šķiet, kaut kāda mīlesības slāpēšana un atgrūšana, un patsāvīga laužšanās. Ārī izrietoši, sekss ar svešiniekiem, ko varbūt iekāro, bet īsti nemīli, šķiet mazliet pretīgs un banāls hedonisms.

Protams, dzīve smaga, nauda ir vobla un viss ir grūti. Bet manā ideālajā pasaulē, es nekad ne par ko neuztruktos, tikai dzemdētu savam ļubimčikam bēbīšus un priecātos par bezgalīgo mīlestības virpuli.
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on May 13th, 2021 - 12:38 pm
Nu jā, tāpēc es pieminu ideālo pasauli.

Ideālajā pasaulē, man apkārt būtu tik daudz ģimenes un draugu, ka mēs visi kopā kā hipiju komūna vienmēr varētu ceļot un bumbulēties apkārt pa pasauli, lasīt un izklaidēties, un vāķīt viens otra bebīšus pēc nepieciešamības. Mums būtu milzīga ērta māja vai varākas visur kur pasaulē, un tamlīdzīgi labumi. :)

Irlā ir tikai toil, toil, toil.

Tādēļ jau manas naivās domiņas nevar saskanēt ar pasauli, jo es pati tās nespētu iemiesot.
(Reply) (Parent) (Link)