18 February 2021 @ 10:01 am
 
Tieši visgrūtākajām pieredzēm dzīvē cilvēkus vajag tuvināt nevis šķelt. Visgrūtākās pieredzes virspusēji paskatoties rada vientulību, bet mēs visi tur kādreiz ejam, un tā izrādās viena un tā pati vieta. Prātā un dvēselē. Ir tik maznozīmīgi, kā tā vieta izskatās laiktelpā, jo apziņa mums visiem ir taisīta no viena vielas. Arvien, arvien rast un virzīt savu cilvēcību cauri visdziļākajiem akačiem un tumšākajām ielejām. Ķerties viens otram pie rokas un turēties, lai kādi gabali mums atrauti, lai cik elkoņi nobrāzti, lai cik asintiņa notecējusi. Gars ir mūžīgs vektors.
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on February 18th, 2021 - 07:14 pm
Mūsdienās jau tā vairāk nav, tagad ir visi drīkst raudāt cik uziet!

Bet vispār, pat neparasot palīdzību un raudot vienatnē, šis arī cilvēkus vieno, tieši tā grūtību vientulība ir vienojošais faktors.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 18th, 2021 - 07:38 pm
Taisnība, tie stereotipi aiziet. Man liekas, ka izraudāt savu sāpi ir ļoti labi, jo alternatīva ir cietsirdība.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 19th, 2021 - 07:50 pm
Jā, tīras skumjas ir kā rūgtas zālītes.
(Reply) (Parent) (Link)