Kuru gan interesē eksistenciālas pārdomas, ja ir strādājoša veļasmašīna.
Bērnībā man ļoti patika veļas dienas, kad nometusies uz bluķīša pie jasmīnkrūma lielā, baltā emaljas metāla bļodā saputoju Ariel, Bold, Persil.. veļaspulvera graudiņus, un saulītei putiņās mirdzinoties, es rīvēju savus mazos tīkrekliņus, biksītes un zeķes. Tad izgriezu, cik nu mazās rociņas spēja un ļāvu karināties siltājā vējiņā dancojam uz striķa.
Bet tagad doma, kad entie veļas kalni jāmazgā ar rokām, šķiet kā galīga nolemtība un degradācija. Protams, te nav ne saulītes ne mirdzuma, tikai augais un dienišķais pelējums un izmircis drēgnums, kurā veļa nedanco, bet aplīp ar pneimoniju.
Thus, manu pēdējo dienu mājsaimnieces apātiju ir nomainījusi pieticīga līksme, jo es atkal varu mazgāt savus dārgos veļas kalnus. Atnāca divi meistari un 30 minūtēs visu zolīdi nomainīja un sariktēja.
Rīt savukārt nāks elektriķis, cerams ka nomainīt visus iespējamos vadus manā dzīvoklī. Lai arī ir mazliet šarmanti, ka elektrība raustās un uzpariktes darbojas/nedarbojas patvaļīgi, būs laba neliela stabilitāte manā mājsaimnieces dzīvē. Nu un rīt vakarā, nāks arī boileri skatīties. Nevajadzēs vairs vērot, kā temperatūra istabā krīt zem 18, zem 17, varēs jestri uzgriezt kuriņu līdz pat 23 grādiem, notraukt segu un mežaveču džemperu kārtas un izmesties legingos un t-kreklā.
Citās ziņās, šodien darbā oficiāli izlēmām, ka taisamies ciet līdz Martam. Ko man iesākt ar vēl trīs blāķiem brīva laika?
Bērnībā man ļoti patika veļas dienas, kad nometusies uz bluķīša pie jasmīnkrūma lielā, baltā emaljas metāla bļodā saputoju Ariel, Bold, Persil.. veļaspulvera graudiņus, un saulītei putiņās mirdzinoties, es rīvēju savus mazos tīkrekliņus, biksītes un zeķes. Tad izgriezu, cik nu mazās rociņas spēja un ļāvu karināties siltājā vējiņā dancojam uz striķa.
Bet tagad doma, kad entie veļas kalni jāmazgā ar rokām, šķiet kā galīga nolemtība un degradācija. Protams, te nav ne saulītes ne mirdzuma, tikai augais un dienišķais pelējums un izmircis drēgnums, kurā veļa nedanco, bet aplīp ar pneimoniju.
Thus, manu pēdējo dienu mājsaimnieces apātiju ir nomainījusi pieticīga līksme, jo es atkal varu mazgāt savus dārgos veļas kalnus. Atnāca divi meistari un 30 minūtēs visu zolīdi nomainīja un sariktēja.
Rīt savukārt nāks elektriķis, cerams ka nomainīt visus iespējamos vadus manā dzīvoklī. Lai arī ir mazliet šarmanti, ka elektrība raustās un uzpariktes darbojas/nedarbojas patvaļīgi, būs laba neliela stabilitāte manā mājsaimnieces dzīvē. Nu un rīt vakarā, nāks arī boileri skatīties. Nevajadzēs vairs vērot, kā temperatūra istabā krīt zem 18, zem 17, varēs jestri uzgriezt kuriņu līdz pat 23 grādiem, notraukt segu un mežaveču džemperu kārtas un izmesties legingos un t-kreklā.
Citās ziņās, šodien darbā oficiāli izlēmām, ka taisamies ciet līdz Martam. Ko man iesākt ar vēl trīs blāķiem brīva laika?
3 atziņas | teikt
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}