Man diametrāli pretēji. Nespēju saskatīt precīzi neko saistošu, pievelkošu krieviskumā. Pat "augstā kultūra" - kādreiz baigi fanoju par Dostojevski, Harmsu, bet tagad pārlasot, pilnīgs neprāts, nestabilitāte, sviests. Ja nu vienīgi ikonas un krievu garīgā mūzika, bet šie nav sevišķi krieviski, drīzāk grieķiski. Toties baltkrievi - cita lieta. Ukraiņi - atkal kaut kas mežonīgs.

Weeeell, varbuut man ir kaut kaada slaavu gjeneetika, bet tev atkal nav

Man viena vecmāmiņa krieviete, so go figure :)
Tiesa, saskarsmē ar viņu bija maz "krieviskā", ar mazbērniem runāja latviski, tikai meita, mana māte nezkāpēc ar viņu runāja gandrīz tikai krieviski, kamēr baba ar meitu vēlējās runāt latviski. Bet nopietni, es, piemēram,ja redzu Ekstrasendu cīņas, tad ieslēdzas kaut kāds instinktīvs riebums. Krievu humora šovi arī vairs neuzrunā.

Man simpātijas paliekas pret krievisko sāka dzēst A. Germana "Hrustalyov, mašinu!" noskatīšanās kādus 8 vai 10 gadus atpakaļ, tas bija lūzums, līdz tam brīdim īsti nespēju nokonceptualizēt, kas mani vienmēr atgrūdis vai šokējis krieviskumā.

Hmmmm... Varbuut krievi ir paaraak lepni vai tieshi, nav taas pazemiibas, jeb, nepashpaarlieciibas, sevis nievaashanas, kas latvieshiem biezhi piemiit. Varbuut tas atgruuzh tiiri kaa nepatiikams citaadums. Ne jau ka lepniiba buutu kas dramatiski nepanesams.

Ai es nezinu un nevaru analizeet.. Saaku skatiities To the Lake un vienkaarshi sakaapa sentimentalitaate par kaut ko vaguely familiaaru no manas jauniibas.

Es veelaizvien nezinu kaadi ir iisti latvieshi. Pati jau noteikti vairs neesmu.

Man gan simpatizee cilveeku izdariiba un sakariigums, ko biezhi netizlaa veidaa nenoveeroju latvieshu filmaas, vismaz muusdienu.

Vienreiz viens baltkrievs man aprakstīja tipisku pieredzi savā dzimtenē, ko labi pazīst arī latvieši - veikals, kādi padsmit baltkrievi, bet pa visu veikalu skaļi izpaužamies un mentāli aizpildot telpu dzirdi 2-3 krievus. Un tā visur. Var jau, protams, runāt par latviešu biklumu un kūtrumu, bet, lai lieki nerelativizēti, mēs ar igauņiem un pat (!) baltkrieviem secinām, ka tā vnk ir svešas, eksotiskas kultūrss nepieklājība. Iedomājies to paradīzes sajūtu, uzzinot un pieredzot, ka Šveice sab. transportā skaļi runāt un uzvesties skaitās sociāli nepieņemami. Protestantu intraversijas solidaritāte.

Fair enough, fair enough.

Shkjiet, sheit atkariigs no cilveeka.. es esmu kluss cilveeks, taapeec man taads krievu boisterity shkjiet refreshing. Kameer citi priekshroku dod savaldiigam taktam. Buutiibaa jau abiem nav ne vainas. Bet mani tomeer savaldiiba biezhi nomaac, jo es to vien visu dziivi daru kaa savaldos.

Kas atšķir latviešu klusēšanu no skandināviem (konkrēti somiem un norvēģiem) - latvietis ilgi savaldīsies, valdīsies, turēs sevī, bet tad kādā x situācijā uzsprāgs un izliks uz āru. Somi tā arī klusēs un paturēs pie sevis. Igauņi, sev nemanot, vienubrīd sāks ļoti kratīt sirdi, daudz muldēt. Norvēģi tikām plānos ko grandiozu. Zviedru klusēšana būs liekulīga. Tās ir dažādas ziemeļu atturības nokrāsas.

Norveegji :)