Darbs mēģinās atkopties līdz Septembra beigām, bet ja huiņa turpinās dziļināties, tad taisīsies ciet līdz vismaz Martam.

Nevaru vien sagaidīt savu jauno random sekretāres darbu..

Cik ļoti no sirsniņas es vēlos tagad kaut būtu izstudējusi ko praktisku. Fuck filozofiju, what a colossal waste of time. Nevienam nahren nerausta ne semantika ne pistomoloģija, un man arī ir piedrāzt tik pat labi Sartru kā Nīčiju kā Kirkegoru kā pārējos bad faith žūpas.

Es varēju būt inžiniere! Es varēju būt antidepresantu parakstītāja! Kaut vai ciparu bakstītāja! Iznīcības robotu būvētāja!

The big reckoning is upon me un mana dzīve slīd dziļāk nebūtībā. Luckily existance is an illusion un vēl tik dažas dekādītes pazemojuma jānociešās.

Es tiešām naivi ticēju, ka neveiksmes un izdilis pusmūžs bez cerībām un izaugsmes uz mani neattieksies. Es domāju, ka es vienmēr būšu laimīgs un fifīgs trusītis, kas lēc no viena veikmes pauguriņa uz citu arvieniņās.

Ir slikti.