Šodien jūtos totali debīli, arvien sev atkārtojot, ka šis arī pāries un ka emocijas ir volatile demoni.

No rīta pamodos un izgāju ārā, lai atrastu peonijas. Laiks bija vējains auksti karsts un nolija divas lāses lietus. Atnākot mājā viss prieks bija izpūsts ārā, palika tikai tukšums, apātija un apskretis peoniju pušķis.

R aizgāja riktēties pa darbu, kamēr es mājās sakārtoju savus augus, klausījos Epic Self podkāstu, tīrīju virtuvi, taisīju humusu un tostadas. Tad gāju atpūsties uz dīvāna un apēst savas tostadas, skatoties kā arvienmēr Naked and Afraid. Pēc tam iegāju dušā un tagad sēžu jau vakarā pie virtuves galda un minstinos, pirms sāku taisīt vakariņas. Laikam jāielej glāze vīna.

Bet galvenais atcerēties, ka mana laime ir atkārīga tikai no manis pašas. :'(