"Proti, te Tarkovskis it ka vienkarši no-
gura, un tas notika spontani, nekon-
troleti. Tarkovskis taču bija māksli-
nieks, kuru žņaudza viņa paša, nevis
valdibas ideoloģija. Viņš visu laiku
mekleja kaut kädas reliğiskas kon-
strukcijas, bet ne uz kädam intelektu-
alam spekulacijam vinš absoluti nebi-
ja spējigs. Un nevarēja bez täm dzīvot.
Bet ta ir vienīga Tarkovska filma, kurā
simboliska retorika piekapjas realita-
tes priekšā. Kadas realitätes? Mulde-
šanas. Kurš muld? Nejegas. Un tomer
taja ir kaut kada dzīve, taja pat ir kaut
kada ceriba."