Diendusas sapnī redzēju, kā mana apziņa neiemiesota lidinās virs un aiz milzīga, milzīga koka krusta milzīgas estrādes priekšā, uz kura stigā ļoti vecs Lapčenoks vai Grodums, vai tamlīdzīgs latviešu dziedātājs, un ļoti nogurušā un vārgā veca cilvēka balsī dzied "Dzimtā Valoda." Es tajā brīdī, kur bija jākāpina emocija, tik ļoti no sirsniņas cerēju, ka viņš spēs paņemt skaļās notis, bet viņš bija par vārgu.

Un vēl man ir ļoti liels prieks, ka Supernovā uzvarēja mīlīgais mīlestības pārītis, man tas šķita kā maziņš, latvisks autentiskuma un mīlestības triumfs.