Šogad vispār baigi parāva tas politiskais virpulis un daļēji arī kristīgais virpulis. Ja vēl pirms gada es biju tomēr vairāk ignorant new-agey neirotiskais depresņiks with rare episodes of clarity that I ended up viewing aesthetically or as a curse anyways, tad šogad esmu no tās personas attālinājusies, un es nezinu vai esmu mainījusies uz labu vai sliktu. Sajūta, ka mans prāts ir palicis šaurāks un stingrāks, which is not necessarily great. Kamēr sirds varbūt tomēr ir palikusi mierīgāka un maigāka un pieļāvīgāka/paļāvīgāka.

Lai nu kā tur būtu, dzīvē tāpat nekas nav mainījies LOL.