es gribētu, lai man drusku mazāk, jo bieži nav ar ko padalīties, gribētos lai man ir tikpat veselīgs pohujs par to kā citiem apkārt.

Es tāpat varu arī teikt par savām wacky interesēm (par to, ka nav ar ko padalīties). Vispār es šito ierakstīju dēļ tā, ka tu liec visas savas krutās pleilistes. Jo viņas visas ir tik unikālas un lieliskas, bet es vairs dzīvē neizjūtu tādu izsalkumu pēc mūzikas, kā varbūt pusaudžu gados vai 20s. Tāpēc man ir žēl, ka es viņas neklausos vairāk un biežāk.

<3 <3 <3

paldies, ka tu saki, man tas ļoti daudz nozīmē, jo pārsvarā jau neviens nekomentē un nereaģē, bet es nolēmu, ka nu aj, likšu tāpat, vismaz sev arhīvam, pat ja nevienam citam nenoder. un es domāju (vairak kā ceru), ka tomēr īstā laikā, īstā vietā gan tu, gan es atradīsim īstos cilvēkus, ar ko varēs dalīties un tas būs magic.

Noteikti, noteikti. Lai arī esmu tikai randoms interneta svešinieks, man sirdi silda doma, cik tu rūpīgi piedomā pie savām pleilistēm, katrai piemeklē smuku vāciņu, un uzbur tik īpašas muzikālas kompozīcijas, kas ir surdrabs, zelts, platīns un brilijants un rubīns un maģiskais kosmiskais vēl neatklātais dārgakmenis. Ļoti patīk stāsts (starp visiem pārējiem arī, aizķēra tas par zolīdās nazīšu šķindoņas pie Birdmena) pie katra albūma, jo ik pa laikam ielūkojos tavā Spotify, gribot kaut ko paklausīties, bet īsti nezinu, kas ir kas, pleilistes priekš klausīšanās izvēlējos intuitīvi pēc nosaukumiem, toties tagad atskārstu kāds katrai vaibs. Kopumā visār šausmīgi aizkustina un iedvesmo, ka esi perfektojusi šo mūzikas zināšanas un kombinēšanas lietu, it's your thing, your legacy, and you're the best.

Man tas viss šķiet neadekvāti nepelnīti labi vārdi par manu eskeipismu, bet tu man tiešām ar šo sasildīji sirsniņu, paldies tev <3 un paldies, ka klausies!

♡

Es vispār neko nesaprotu no mūzikas, bet man iepatikās pirmā dziesma no tava lietotājvārda albuma, par kuru pirms tam neko nezināju. Man vārdi likās zīmīgi, patvaļīgi interpretēju to kā vēstījumu par konversiju.

Aw wow, jā man tā grupa jaunībā šausmīgi patika. Jo, lai arī viņi bija mostly gloomy and dreary, tajos vārdos un daudzās melodijās bija kas ļoti ievainojoši atklāts, dzidrs, mīlīgs un garīgs.

Bet vispār, likumsakarīgi, ka daudzi garīgie cilvēki ļoti atzīst mūziku, jo tajā šķiet ir kas transcendentāls. Ja tev nav izteiktu preferenču, vari eksperimentēt ar Spotify pleilistēm. Kaut gan varbūt tev arī ir tāpat kā man pēdējā laikā, kad šķiet, ka mūzikai prātā nepietiek vietas.

Man pēdējā laikā šķiet, ka vispār pārāk daudzām vajadzīgām lietām prātā nepietiek vietas, jo tas ir aizņemts ar 3-4 grāmatu vienlaicīgu lasīšanu un jūsmīgi haotiskām domām. Bet tad, kad mani pārņem spēja jūsma par kaut ko, kas pēdējā laikā notiek pietiekami bieži, gribas arī atbilstošu mūziku, vienīgi nemāku viņu atrast un ātri zaudēju pacietību, tāpēc atlieku meklējumus līdz mierīgākam brīdim. Hmm, jā varētu pievērsties Spotify, kad izdosies izmēzt kādu brīvu stūrīti apziņā.