Katru gadu ap Oktobra vidu es attopos secinājumā, ka es nekad nebiju un nebūšu logos girl, jo atkal kā bija gaidāms, no savas eklektiski konfliktējošās grāmatu kolekcijas esmu pavirši izlasījusi labi ja divas, trīs grāmatas. Respektīvi manas grāmatas kārtējo gadu ir nokalpojušas, kā uzticīgi konceptuāli dekoratīvi interjera objekti, kurus es dažreiz šķirstu. Te ir vāciņš ar Rasputinu rožu dārzā, ar dramatiskiem Dostojevska kundziņiem un Tolstoja zemniekiem, mistiskām Latvijas ārēm, abstraktiem art-deko filozofijas musturiem, ar impresionistisku ņūeidž psihedēliju un Skandināviski askētisku fontu, kas vēstī par dziļām eksistences kataklizmām.

Toties grāmata, ko šogad visvairāk esmu lasījusi, ir 10. jubilejas idevums Sapņu Vārdnīcai (A - Z gids jūsu zemapziņas izprateni). Un pat tajā, es pārsvarā pārlasu tikai konkrētus paragrāfus: ūdens, māja, tornis, lifts, pagrabs, dažādi dzīvnieki, virtuve. Pārējās grāmatas, ko šogad esmu neizlasījusi (sākusi lasīt, un atstājusi novārtā pēc pāris lappusēm vai nodaļām) ir:

Johann Hari - Lost Connections (šai es aizlauzos gandrīz līdz pusei, un daudz uzzināju par anitdepresantu bezjēdzību, un kopības supremāciju)
Rupert Spira - The Nature of Consciousness (uhtī Rūpert, es apbrīnoju tavu spēju runāt un tad vēl ļoti izvērstos, paplašinātos teikumos rakstīt par absolūti neko, kas mēs viss(i) esam; nolauzu pāris nodaļas, kas jutās kā viens, ļoti garšs paradoksāls teikums)
Lūle Vīlma - Piedodu Sev (arī pielauzu tikai pāris nodaļas, jo, protams, Lūlei par visu vienmēr taisnība, un dažreiz vienkārši nav oma tajā klausīties; mazliet atgādina Avilas Terēzi)
Mārtiņš Luters - Psalmu Skaidrojums (sāku lasīt pirmo lappaspusi)
Jordan Peterson - 12 Rules for Life (šo izlasīju visu uzreiz, jo viegli lasās un pure extatic inspo)
Jordan Peterson - Maps of Meaning (sāku lasīt ar kaislīgu aizrautību, uzreiz atduroties pret aizu, kas ir mana un Pītersona IQ atšķirība; katrs viņa teikums šajā grāmatā ir konceptuāli tik smags kā svins)
Erberts Bikše - Mans Laiks Tavās Rokās (tiku gandrīz līdz beigām, jo īsi prozaini gabaliņi par Dievu)
Julian of Norwich - Revelations of Divine Love (teju pabeidzu, bet tad tur viss sāka atkāroties)
Philip van der Elst - C.S Lewis (izlasīju dažas lappuses, jo nopirku charity shop un gribēju vairāk uzzināt par to onkuli)
Thomas A Kempis - Imitation of Christ (bomba, tiku līdz pusei)
Lian Xi - Blood Letters (izlasīju divas trešdaļas, visu laiku gaidot, kad paliks interesanti; guvu ieskatu kāpēc cilvēki breinvašojas un kļūst par ideologiem, lai pēc tam to nožēlotu, sajuktu prātā un rakstītu episkas poēmas ar savām asinīm)
Inga Ābele - Klūgu Mūks (izlasīju dažas lappuses, apraudājos par to kā man pietrūkst latviešu valoda ikdienā, un noliku grāmatu pie malas vēlākam brīdim, kad neesmu tik emocionāla)
J.R.R Tolkien - Fellowship of the Ring (izlasīju vienu ceturtdaļu, secinot, ka filma ir kritptiskāka un foršāka, bet kaut kad turpināšu lasīt skaisto dabas aprakstu dēļ)
Douglas Murray - Strange Death of Europe (izlasīju vairākas nodaļas, sašūmējos, noliku malā, lai pārāk neiekarstu, un pārnesos uz viņa YouTube intervijām)
Vieturs Rudzītis - Dieviete (Viesturs ir reāli eklektisks čalis, izlasīju dažas nodaļas un arī noliku malā, lai nekļūtu paranoiska, ka sievietes un vīrieši visi ir absolūti psihi un traumēti, Freids ablomītos savu pātaru rēnumā)
Robert Holden - Holy Shift! (izlasīju dažas lappaspuses, legit of course)
Mikhail Bulgakov - The Master and Margarita (pēdējo reizi lasīju, kad man bija 16 un prāts bija kā viendabīga neziņas masa, tagad sāku ierubīties niansēs, noliku malā kaut kur tur, kur to trako dzejnieku ielika sanatorijā)
Yuval Noah Harari - Homo Deus (izvilku dažas nodaļas, man nepatika viņa tonis)
Aleksandr Solzhenitsyn - Gulag Archipelago (izvilku vairākas nodaļas, lasu tikai tad kad man ir pasmags pms un gribu gremdēties tumšā agonijā)
Leo Tolstoy - The Law of Love and The Law of Violence (tikko sāku, tātad esmu izlasījusi divas lappaspuses)
Timothy Radcliffe - Take the Plunge: Living Baptism and Confirmation (atradu charity shop un nopirku, jo plānoju iesvētīties, tikko sāku, izlasīju vairākas lappaspuses bet nesapratu par ko vispār ir runa)
Frances Welch - Rasputin: A Short Life (izlasīju pāris lappaspuses, diezgan basic, bet turpināšu, kad atgriezīsies interese)
Egils Grīslis - Dieva Meklētāji (izlasīju par divu cilvēku stāstiem, Rubeņa un Buiķa)
Inguna Bauere - Palieku Tev Uzticams (izlasīju vairākas lappaspuses, viegli bet smagi)
Kierkegaard - Either/Or (izlasīju vairāk kā vairākas lappaspuses, sākumā biju sajūsmā, tas sajutu pretenciozitāti un nihilismu plūstam no viņa, noliku malā, bet zinu ka atgriezīšos)
Eduards Veidenbaums - Par Spīti Grūtiem Laikiem (gandrīz visu izlasīju, bet apstājos, jo izlasīt dzejas grāmatu vienā piegājienā ir kaut kāda vulgāra pierīšanās)
Kazuo Ishiguro - The Remains of the Day (izlasīju vairākas lappaspuses, tomēr nevaiboju ar the tedium toreiz kad lasīju, zinu, ka vaibošu mazliet vēlāk, jo viena no mīļākajām filmām)
Un vēl vairākas grāmatas iespējams, kuras neatceros vai iesāku un nepabeidzu šogad vai pagājšgad..

Diemžēl bieži, kad es pieķeros grāmatām, es vai nu aizmiegu, vai mani pārņem bezjēdzības sajūta, ka jebko lasīt ir bezcerīgi, vai arī, ja neesmu ar grāmatu uz viena viļņa, es vienkārši spēji izjūtu, ka autors ir iedomīgs vai pretenciozs, vai apsēsts. Bieži es jūtos, ka spēju lasīt tikai smalkjūtīgas grāmatas, kur autors runā gan no sirds gan nepārspīlē gan neraksta pārāk pavirši un virspusēji, reizē. Tādas grāmatas es pārsvarā atrodu starp garīgo literatūru. Bet lasot pārsvarā garīgu literatūru, es jūtu atšķēlienu no laicīgās pasaules un uzreiz neuztveru izlasītā jēgu vai pienesumu. Es gribu lasīt grāmatas, kas man dotu pienesumu dvēselei vai prātam, bet pati vēlaizvien neesmu sev nodefinējusi, kas ir pienesums. Plus, dažreiz man vienkārši ne dvēselē ne prātā nav vietas pienesumam, vai, kā jau teicu, es vienkārši aizmiegu.