Kad es lasu tādas ziņas kā par adatām zemenēs, mani pārņem draudīga sajūta, ka pasaulē izplatās neatgriezeniska pataloģija, kuras cēloņus apcerēt ir tikpat bezcerīgi kā tās nokavēto risinājumu.
tas totālais ļaunums nav nekas jauns, tas vienmēr te ir bijis blakus, vēsturiski vēl salīdzinoši nesen. šobrīd gan ir tā, ka cilvēki vairāk nekā jebkad ir atteikušies un aizmetuši visas pēdējās slūžas un barikādes, kuras vismaz kādreiz to ļaunumu kaut cik mēģināja aizturēt.
jā, protams, dažādas laika liecības mums vēsta par daudz traģiskākiem periodiem un visnotaļ kreatīvām spīdzināšanas metodiem, bet tas notika arī tādos laikos, kad cilvēki mira no saaukstēšanās un tiesā nācās pratināt arī dzīvniekus, piemēram, cūkas un mušas (tiešām vēlos ticēt šim, tas ir tik absurdi skaisti) bet mūsdienu pasaules echo chamber ir jau nedaudz cita lieta un man ir tādas aizdomas, ka ļaunums tikai vairo ļaunumu, šajā ziņā sūdi jau sen ir trāpījuši ventilatorā, vēl viens labs piemērams vēl pavisam nesen taču bija "knockout game" vai kā nu viņu tur sauca - sist pa seju random garāmgājēniem, cenšoties izslēgt tos ar vienu sitienu. šādas un visādas citādas ziņas var ēst brokastīs atšīrībā no senākiem laikiem, tāpēc man šķiet, ka ļaunumam ir jauna forma. manšķiet, es saprotu, uz ko tu velc, bet politiskais samsāras rats jau arī met savu ciklu un humānisms ar greizi smaidošo liberālismu jau iet savā norietā. drīz jau varēsim atkal būvēt slūžas un barikādes, ja nocietināšanās uz baiļu pamata vispār ir risinājums