var gadīties, ka novācot augļus Tev nepietiks naudas tam alum, kur nu vēl, lai iegādātos jaunu datõru, jo esošo Tavi darbabiedri Tev nozags, līdz ko uzzinās, ka Tev tāds ir, tā ka domas nāksies pierakstīt uz bezmaksas avīžu neapdrukātajām maliņām ar pasta nodaļā zagtu pildspalvu


nepazīstamo lietu romantizēšana ir nopietna mūsdienu cilvēku (jo sevišķi - jaunatnes) problēma
nez kāpēc cilvēki tik reti romantizē to, kas viņiem jau pieder, tas man šķiet tik interesanti, kā tas tā nākas

shis plaans nav romantsks, vinjsh ir ljoti praktisks, tur apvienojas mana veelme peec karstiem laikapstaakljiem, roku darba, atsveshinaatiibas, tumshaadaino cilveeku sadziives un vienkaarshiiba.
es nedomaaju, ka par taadu darbu maksaa tik maz lai nevareetu smakasaat iiri vienkaarsham mitelkiitim, un es jau savu datoru nejemshu liidzi uz persiku lauku.
tas kas mums pieder nav romatisks, jo biezhi liela dalja no taa nav nemaz nepiecieshama, tas ir vairaak kaa slogs.
konkreetaak, es vienkaarshi veelos vairs nedziivot taadaa sociaalajaa un ekonomiskajaa sisteemaa kaada ir sheit, man vinja dara paari un es nemaaku.

nekas, viņi izpētīs Tavu māju, kamēr Tu strādāsi nakts maiņā :D

Tu neesi domājusi kaut kad braukt pie mūkiem uz tibetu, vai arī uz kibucu vai kko tādu? lai gan var jau būt, ka tur ar atsvešinātību tā švaki, pie ebrejiem.

bet ar to piederību es domāju vairāk tādā kā māra čaklā virzienā, man pieder viss, kas ar mani ir noticis

lol, nu nav tachu tur gangsteru noziidziibas liimenis 100.
man ljoti girbas kaut ko dariit ar rokaam, dabaa un siltumaa, that is all
tev jau ir taisniiba, bet saproti, ka taada nereaalu naakotnes plaanu romantizeeshana un pashapmaans paliidz izdziivot.

mani neinteresē, vai man ir, vai nav taisnība (and who the hell is gonna judge that, katram taču savējā), mani interesē, ko Tu (nu, arī citi cilvēki, bet šajā gadījumā Tu) domā, kā šādas eskeipisma tendences rodas un pastāv, ar ko citi atšķiras no manis, un kā viņi ir līdzīgi man, that sort of thing

varbūt es vienkārši prokrastinēju profesiju aprakstu veidošanu, bet tikuntā, mani interesē, kā un par ko cilvēki sapņo, un, vēl vairāk, kāpēc viņi sapņo tieši par to un tieši tā

pagaidām man liekas, ka milzumliela daļa cilvēku sapņo par atbrīvošanos no jebkāda veida atbildības, kas prasa garīgu piepūli

man shkjiet, ka cilveekiem vienkaarshi skjiet, ka no vinjiem paaraak daudz gaida, un ka nemitiigi ir 'jaauzvedas' un visaadas lietas jaapieraada, tas ir muljkiigi really, jo logjiski jau visi saprotam, ka dziive nav nekaada vidusskola un atziimes neviens neliek, un ja taa padomaa, tad nav jau nekaada shusmiiga atbildiiba jaauklee, ir vienkaarshi jaabuut jaukam godiigam cilveekam un viss buus labi. man shkjiet, ka cilveeki dazhreiz domaa, ka viss ko vinji dara, lai cik tas no malas shkjistu normaali un interesanti, ka tas viss kas vinjiem ir un ko vinji dara juutaas nepareizi, taapeec vinji dazhreiz to visu grib pamest un aizbeegt, un dazhreiz tas uz laiku paliidz, tie ir taadi briizhi, kad jebkas shkjiet romantiskaaks un jaukaaks par to kas cilveekam ir pashlaik, tas ir kaa pekrist dzert jebkaadu tableti, lai tikai paliktu labaak
manaa gadiijumaa man vienkaarshi gribas no taa visa nosleepties kaut kur taalu, ceriibaa, ka darot kaut ko vienkaarshu ar vienkaarshiem cilveekem apkaart arii dziive buus vienkaarsha. man nepatik challenges