Jā, lūk, iedziļinoties (kaut vai pirms tam minētā Wuthnow grāmatā) tiešām izskatās, ka starp global rural visur ir arvien pieaugošāka līdzība, LV, Amerika, Anglija, Francija, Grieķija, Igaunija utt, mani pārsteidz, ka praktiskais iznākums laucinieku un mazpilsētnieku stāvokļos ir līdzīgs gan mežonīgā kapitālisma, gan kādreizēja mežonīgā komunisma zemēs. Acīmredzot, runa ir par vienas monētas divām pusēm.

Vendels, piemēram, saka, ka tirgum nevajadzētu būt nekādai abstrakcijai, trakas konkurences aklam globālam mehānismam, kas kā neredzama roka visu sakārtos un izdalīs, sekojot neko neizsakošai pieprasījums-piedāvājums shēmai, drīzāk tirgus ir tieši tas - Tirgus, lokāla vieta, vietējā apgāde un apmaiņa, kur apkaimes ļaudis aiziet pārmīt vārdus, izmainīt kādus savus labumus pret citu labumiem utt, ka tā ir īstā tirgus pieredze, ka tirgus būtībā ir dziļi komunāla lieta.

Jā, es arī zinu daudzus laukos, kuri atgriežas kolhozu laikos nolaistajās sētās, pa gabalam visu vāc kopā, iekopj, atjauno, nepaguruši rosās, kultūras pasākumus maina pret nedēļas nogali rušinoties savās dobēs, taisot jumtu vai ierīkojot kādu jaunu ūdensmezglu. Tikai latviešiem tas daudz vairāk ir atjaunošanas un atgūšanas darbs, amerikāņiem nav to pārrāvumu un satricinājumu.