17 October 2017 @ 02:26 pm
 
Sievišķība un domāt par to un to darīt mani tik ļoti nomierina. Man sievišķība asociējas ar visu piedodošo, dabisko dabas māti, kas ir skaista, krāšņa, dziļa, varena un nepieprasoša un savā mainīgumā mūžīga, tā nesacenšas un nepierāda, tā ir skaista priekš nekā.

Jebkad, kad man ir morāli slikti, man patīk maxot out uz sievišķību, sapucēties un sajusties kā Dollijai Pārtonei saulainā virtuvē cepjot smaržīgus kēksiņus pie sevis klusi, maigi, glāsmaini dziedot.

Kamēr mana pasaule ir skaista, maiga un silta tikmēr es esmu stipra un mierīga un patiesa.
 
 
( Post a new comment )
dis[info]dis on October 17th, 2017 - 08:55 pm
Izklausās labi. Bet es tā dūdojot un sanot paliku ceļmalā ar apstājušos auto. Kaut pēc tam pa smuku skatu netālu no līzespasta turpināju ceļu uz alūksni nostopētā mentu vāģī. Sakarīga meiča, inspektore.
pluss man. Vēljoprojām savos teju 26 izskatos kā maza meitene. ;)
Jādomā labas domas..

Vispār aizrāvās elpa par tavu pirmo rindkopu, skaisti teikts un tik tālu no patiesības brīžos, kad padodirs spiedienam un piņņā..
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 17th, 2017 - 09:50 pm
Tad vajag izpiņņāties, ieiet dušā, uzvilkt smuku drēbju kārtu, iesmaržoties un tad sākt kaut ko darīt, kas ir liegs, sievišķīgs un mīlīgs. Tad arī pasaule apkārt paliek maigāka, un skumjas tad šķiet kā kaut kādi ķēmi.. vai mazliet citādāk.. skumjas kļūst par avotu, kas aiztecina visu, kas prātā saplīsis.
(Reply) (Parent) (Link)