Tad vajag izpiņņāties, ieiet dušā, uzvilkt smuku drēbju kārtu, iesmaržoties un tad sākt kaut ko darīt, kas ir liegs, sievišķīgs un mīlīgs. Tad arī pasaule apkārt paliek maigāka, un skumjas tad šķiet kā kaut kādi ķēmi.. vai mazliet citādāk.. skumjas kļūst par avotu, kas aiztecina visu, kas prātā saplīsis.