Es jūtos ļoti mierīga, vispār gandrīz obscenely mierīga. I know the game baby. Šķiet, ka pēdējā laikā, lietas, kas mani pazīstami aizvaino, mani padara stiprāku un mierīgāku. A diamond is a chunk of coal that did well under pressure. I might be clueless, but oh how I enjoy that.

Es jūtos, kā mani ēvelētu un pulētu. Katrs ēveles šķēliens mani padara gludāku, mans miers kļūst dziļāks un nesatricināmāks. I do not yearn for things or experiences, I yearn for this blissful state of feeling whole within and without, no matter what. And I cannot lose, the more pain the more gain, the more exasperation the more expansion. The more quiet the more quiet. The world cannot let me down, it can only teach me. All things teach, along with some beautiful joy. Kāds pagodinājums.

*

Mani nekad nekad nekad nebeigs pārsteigt tas, cik daudz var panākt ar laipnību un cik daudz nevajadzīga posta var nodarīt ar vismazāko nelaipnību. Vienā un tajā pašā situācijā, pietiek ar vienu nelaipnu skatienu, lai uz slikto pusi izmainītu cilvēku un viņa dzīvi, sapratni un nākotni, un visu un visus, kas viņam apkārt. Un pietiek ar vienu laipnu skatienu, lai izdarītu to pašu. Cilvēkus var vai nu aizvērt vai atvērt, nobradāt vai likt tiem uzplaukt. Cilvēkiem piemīt burvju spējas, ko viņi ir brīvi izvēlēties izmantot. Nevajag turēt sveci zem pūra. Bet ai, cik tas ir grūti. Bieži sevi ir jānoliek tik zemu, ir jādara tā, kas šķiet pretēji pašcieņai, pretēji savam labumam. Bet paša labums tieši rodas, atklājas un pieaug darot tā. Jo paša labums ir tikai citu labumā. Neeksistē tāds ekskluzīvs 'paša labums', būtībā tā ir loģikas kļūda. Kāds kolosāls apmāns bieži ir darīt to, kas šķiet ka pašam nāk par labu. Cik daudzas reizes pašam būtu bijis labāk un tai skaitā citiem, un visam kas pašam un citiem vēl ir apkārt, izdarīt tā, kas uz brīdi liek justies zemu, bet tad uzceļ tik augstu sildīties saulītē.