Šodiena bija laba, jo es izdarīju labi trīs puķēm.

Pirmā puķe. Well, istabas augs. Ir hoya, ko mamma bija izdiedzējusi no vienas pašas lapiņas. Kad biju aizbraukusi uz Latviju, tā bija saplaukusi ar saknītēm ūdens glāzē, tai bija izveidojušās kādas septiņas lapiņas un aizmeties ziedu ķekariņš, kurš manas vizītes laikā arī uzziedēja un norasoja ar saldo nektāru. Mamma to bija iekopusi priekš māsas, kurai man to vajadzēja aizvest uz Londonu. Tā nu mamma sapakoja hoyu plastmasas kārbiņā ar slapju dvielīti un iebāza man čemodānā. Nonākusi Londonā, hoya jutās normāli. Bet ko māsa.. šausmas vispār. Viņa to vienkārši ar zemi iemočkāja noslēgtā podā, bez papildus podiņa ar caurumiņiem, kur ūdenim notecēt. Pēc dažām dienām ziediņi nokrita nost, bet pati kaut kā vēl turējās. Vispār es to puķi gribēju, tāpēc kādu laiku izlikos, ka man ir vienalga kas ar viņu notiks. Māsai bija slinkums normāli pārstādīt. Bet šodien man uznāca laba sirds sajūta un es beidzot daiļo hoyu iestādīju normālā podiņā ar svaigu zemi, kārtīgi salaistīju, un noliku vissaulainākajā vietā uz palodzes. Ceru ka viņai patiks un viss būs labi.

Otrā puķe ir maza, necila, bet glīta, simetriska, eleganta succulent, kas pēc formas atgādina ūdensrozi. Mums uz darbu viena sieviete bija atnesusi dīvainu, ne īpaši skaistu ziedu kārtojumu, kurā šī puķe bija brutāli uzdurta uz kociņa un iesparausta kārtojuma viducī. Tas kārtojums mums darbā stāvēja kādas divas nedēļas, un kad pārējās puķes tajā bija novītušas, es tajā vietā lai visu izmestu, paslepšus piesavinājos minēto succulentu. Aiznesu mājās un uzstutēju trauciņam ar ūdeni, noliku pašā saulainākajā vietā uz palodzes. Pēc neilga laika, viņa izdzina trauslas bet daudzas baltas saknītes ar rozā pūciņām. Šodien viņu iestādīju pienācīgi podiņā ar svaigu zemi, un noliku pašā aulainākajā vietā uz palodzes. Domāju, ka viņa nav lepna un viņai viss būs labi.

Trešās ir parastas saulespuķes. Draudzene atveda no Amsterdamas kaut kādu Van Goga muzeja suvenīr-bundžiņu, ar instant sunflower set. Tās reāli bija vienkārši parastas semuškas, kuras es iestūķēju mazā ķobītī ar mazliet zemes. Bet tās vareni un patiešām lekni sadīga un turpināja zelt dūšīgi un ātri. Par cik bija izplaukušas kādas piecas un es nezinu cik lielas tās gatavojas augt, šodien pārstādīju lielā podā. Lai cīnās par izdzīvošanu. Lai arī saulespuķes man nekad nav īpaši patikušas. Viņas ir resnas un uzbāzīgas, diezgan basic un tādas kā uzkačājušās gerberas, teju monstrozas. Sorry, bet puķēm jābūt trauslām un jutekliskām. Nevertheless, viņas ir mani bērni un es viņas mīlu vienlīdzīgi.