Pasaule ir tik bagāta. Katru dienu es varu izdarīt simts vai tūkstoš vai miljons lietas. Pasaulē ir miljons smaržu, un man patīk gan, kad spīd saulīte, gan kad līst lietutiņš. Es dzeru smaržīgu kafiju, ko uztaisīja skaists puisis, un man sirsniņai ir silti. Es maigi guļu un laiks man glāsta pieri un plecus, un tas ir labi. Pasaulē ir miljons vietas kur iet, un bezgalīgi daudz dziesmu. Es klausos dziesmu un mana dvēsele izklājas manā priekšā, un tas brīdis ir tik īsts, kas viss, ko es jebkad vēlējos pasacīt ir pasacīts. Es ēdu kūciņu un smaržoju puķīti. Es skrienu un es peldu un es eju un es kāpju. Pasaulē ir bezgalīgi daudz virzienu un līmeņu. Dienā ir bezgalīgi daudz nokrāsu no rīta līdz vakaram un pa nakti. Es mīlu katru cilvēku no attāluma, jo tā ir vieglāk un īstāk, jo tā es neļauju sevi apmānīt, ka nemīlu. Es klusi sēžu stūrītī un pasaule ir tik bagāta. Man nav jāizdara visas lietas, lai es zinātu, cik pasaule ir bagāta, un dažas lietas ko es izdarīšu, būs piesātinātas un īpašas un tieši tās ko tieši es izdarīju, tāpēc īpašas jo unikālas. Es dzīvoju jau paradīzē un es katru dienu lūgšos, lai es to redzu un piedzīvoju aizvien skaidrāk un skaidrāk.