jaa, labi, viss ir labi un skaidri shajaa mazajaa laiktelpas stuuriitii, bet kaa lielaakais iespeejamais zemuudens aisbergs - naakotne. ja taa buus taada kaa shodiena, ak shausmas, bet ja nezinja par to kaada taa buus, ak shausmas. es vienkaarshi gribu zinaat, ka viss buus labi. bet lai cik labi buutu tagad, es nevaru zinaat, ka viss paliks labi. no vienas puses es esmu ar mieru lai viss paliek kaut vai taa kaa tagad, lai tikai buutu labi, bet no otras puses mani paarnjem shausmas iedomaajoties, ka viss paliks taa kaa tagad. es negribu nezinju un es gribu nezinju. vai viss buus labi? kas buus riit? vai es iztureeshu? vai es buushu veel? kaa es buushu? kas buus man apkaart? vertigo, nausea, insomnia, angst, abyss. ticiiba ir tik trausma kaa zirnekliisha pavediens riita rasaa, viens smilkstiens un tas pliist, saule ir temperamentaala un veejsh ne vienmeer maigs. vieniigais uz ko vienmeer var atkrist ir sirds, pamest praatu un eertaak ieglausties sirdii.

es gribu kaa pazemiigs stalkeris, kalps, klauns, vazaaties liidzi sirdij, kur taa mirdzinaas kur taa dzied, tur es esmu klaat, tur es staavu apkaunots un naivs un apmulsis, bet citur man nav kur iet.