30 December 2016 @ 07:49 pm
 
man shkjiet ir divas skumjas.

ir taadas skumjas, ar kuraam tev shkjiet ka tu kaut ko panaaksi. taa ir kaa speele. tu iedomaajies (protams, sev neatziistot) ka kaads tevi veero, vai nu dievs, vai kaut kaads kruts ateistisks visuma arhitekts melnaa biitlenee, vai vienkaarshi citi cilveeki kam tu esi visuma centrs, vai pat (protams, sev neatziistot) tu pats, un tad iztaisies maksimaali maniakaali skumjsh, eleganti skumjsh, vai agresiivi skumjsh, vai saldseeriigi skumjsh, vai tragjiski skumjsh, vai disasociatiivi skumjsh, un tad gaidi, vai buus kaada reakcija, vai tev kaut ko iedos.

un otrais skumju veids taatad ir, kur tu ieej miglaajaa, un tur mazliet pastaavi, apstaajies. labi zinaadams, ka pec paaris metriem varbuut ir saule, zema rudens saule ogle, karsta liela zelta augusta saule, spozha elektriska smarzhiiga juunija riita saule, maiga zema iejuutiiga veldzeejosha ziemas dienvidus saule. pohuj, kas tur ir, bet tu vaardusakot zini ljoti labi, ka gan shii migla, gan shii saule, gan jebkursh potenciaals fenomens - tie visi ir kaut kas kam tu vari staigaat cauri, un nav absoluuti nekaa visaa plashajaa eksistencee, kas tevi vareetu piespiest jebkuraa vieta uztureeties ilgaak nekaa tu pats izveelies.

veel es shodien aizdomaajos par iedvesmu un zinaatkaari. vai zinaatkaarei ir nepiecieshama iedvesma. par to ka iedvesma biezhi sanaak taada vague un nekur neieliist, nematerializeejas zinaatkaaree. par to kaa mana zinaatkaare ir bailiiga un pasiiva, kaa mazs peleeks kusls trusis. un iedvesma parasti beidzas saapees. es nesaprotu, ja manii biezhi ir tik speeciiga iedvesma un vispaar tik grandiozs eksistences speeks, kaapeec tas nekam nepieskaras. vai es varu mainiit savu zinaatkaares koeficientu? vai pasaulee ir vietas vai situaacijas, kur es varu iet un nokljuut, lai nokljuutu iedvesmas ietekmes laukaa?

naakamgad es ljoti veelos iet dziljaak iedvesmaa un zinaatkaaree, es pie vinjaam gribu ljoti. es gribu recklessly izsekot savus chujus. bet visvairaak es veeleetos, lai man buutu iedvesma dariit to recklessly. es visu liidzshineejo dziivi esmu tikai pa iistam pat nepaskatoties meerceejusi pirkstgalu vienaa un tajaa pashaa diikjii, un kaa var savienot zinaatkaari ar neskatiishanos, es pat redzeejusi neesmu upi vai ezeru, kur nu veel juuru vai okeaanu. es iedomaajos, kaa peec 100 gadiem, kad mans kjermenis izbeigsies un mans praats aptruuksies, un es atkal atleekshu atpakalj visapzinjaa un apsveershu savu sho cilveeka dziivi, mani paarnjems taads karsts miiljums, aizbildniecisks, zheeliigs par to cik ljoti daudz ko es izdomaaju savaa mezhoniigajaa praataa un dveeselee, bet cik maz es actually no taa izdariiju, iedomaajoties, ka man ir jaastaigaa pa striktu, dusmiigu, pat nievaajoshu un ljoti biistamu, vienladziigu pat, kategorisku labirintu, kas pieder kaadam citam.

man shkjiet divas consistently noderiigaakaas, vitaalaakaas lietas dziivee ir iedvesma un zinaatkaare. kameer taas neizsiikst, cilveeks muuzhiigi veeleesies atrast veidus kaa izpeetiit pasauli, kaa atrast kontaktu ar citiem, kaa neatkaapties no visaam taam pasaules vissvariigaakajaam lietaam ko vienmeer saka sirds un ko praats nesmuki un vulgaari izliek debatei kaa taads zubrila, nark un tad leeti apstriid, nonivelee, anihilee.

riitdien ir 31. decembris, es veelos nopirkt shampanieti, nolaadeet liktenja ironiju ar vieglu garu, es veelos uzvilkt kleitu un uzkraasot luupas, varbuut uz paaris stundaam iziet cilveekos, kaut kur kur speelee muuziku, ir gaismas, kur cilveeki smaida un dejo, mazliet iet pa ielu un elpot aukstu gaisu, mazliet seedeet uz gultas malas pustumsaa klausoties muuziku, paarcilaat sentimentaalas mantas. man ir kastiite, kur es, piemeeram, no katra celjojuma ielieku akmentinju ko atrodu pludmalee vai gliemezhvaaku, vai dazhreiz, ja es uz ielas atrodu interesantu spalvu, vai kaut kaadas lapinjas uz kuraam ir kaut ko uzskricileejushi man svariigi cilveeki, vai chekus, kas atgaadina kaut ko svariigu, vai kaut kaadu lapu vai pukji ko paceelu vietaa, kuraa biju prieciiga. es iedomaajos, ka tai kastei varbuut ir mistisks speeks, kas spees piepildiit manas veeleeshanaas. es izdomaaju tagad, ka es katraa jaungada naktii tur arii ielikshu lapinju ar uzrakstiitu veeleeshanos, un tad skatiishos vai taa piepildaas
 
 
( Post a new comment )
(Anonymous) on December 30th, 2016 - 11:10 pm
sargi nieres
(Reply) (Link)
[info]yannel on December 31st, 2016 - 12:12 am
Viss pareizi, vienīgi es nomainītu "kruto visuma arhitektu" pret vienkārši grabeklīgu lūriķi, kurš par visu bez atļaujas nolūrēto piežvadzina vai pat biežāk piepļūtī visus internetus, un dieviem var neticēt, arhitektus var ignorēt, bet pļutka smird un smird, un tur nekāda deguna aizspiešana nelīdz. Bet citādi viss pareizi. Sapņus vajag piepildīt, pldēties vajag iet nevis apmērcēt pirkstu galus un spiegt, un trakas idejas rāmīgu cilvēku izpildījumā paliek netrakas un vienīgā prātīgā, pareizā rīcība, bet gaismās un cilvēkos (un arī gulēt vai uz mežu) vajag iet tad, kad gribas, nevis tad, kad mamma vai datums liek.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 31st, 2016 - 11:25 pm
jaa vairaak vai mazaak laikam
(Reply) (Parent) (Link)