es shii gada laikaa pa iistam ar kaut kaadiem cilveekiem esmu runaajusi varbuut dazhas reizes tikai. paarsvaraa viss laiks paiet klusumaa, taadaa kaa limbo, kur man pa muti naak aaraa kaut kaadi simtsreiz atkaartoti vaardi, un citiem man pretii arii, kameer acis ir vai nu oblivious to this profound lack of meaningful connection, vai arii avoidant..apologetic..disgusted..pained.
es neatceros, ka man senaak tik ljoti prasiijaas peec meaningful connections, peec runaashanas. es vienkaarshi veelos ar kaadu apseesties un netrauceeti runaat stundaam, visu peecpusdienu un vakaru, nakti, riitu. mana eksistence paiet, un es nezinu kas shis ir un es nevaru par to runaat. vieniigais, ko es varu dariit, ir sheit aprakstiit kaa tas izskataas un juutaas, as a quick, petty fix. senaak shkjiet es visu laiku pavadiiju savaa galvaa, nostiprinot kaut kaadas elaborate teorijas, klishejas par dziivi. bet tagad taam vairs nav nekaadas veertiibas, taas var dariit ko grib, iet, naakt, mani manipuleet, vienalga
es juutos kaa zombijs, katru dienu darot vienas un taas pashas lietas. es arii pilnasiniigi izjuutu to sorry fuck definition of what 'language games' are
dziive shkjiet mieriiga un normaala, bet tiek aizvadiita absoluutaa klusumaa. es shogad esmu runaajusi ar kaadiem cilveekiem meaningfully varbuut tikai dazhas reizes, and i am deranged, ravished by hunger for this
un tragjiskaakais nav tas, ka man ir jaaizdziivo bez patiesaam sarunaam un patiesaam saikneem ar cilveekiem, bet pati ideja, ka man turpmaako dziivi jaamotiveejas, jaaveelas, ka vajag, izdziivot shaadi. jo es neveelos. it kaa vajadziiba izdziivot ir laba lieta, bet shajaa gadiijumaa, ir creates a crunchy, squeazy, wretchy, empty feeling in heart
manas situaacijas kljishejiskms ir maxed out, bet atrodoties sheit, milziigaa, crowded pilseetaa, mazaa dziivokliitii, klaustrofobiskaa metro ar cilveekiem un cilveekiem un cilveekiem, ejot, sakot, darot, smaidot, rakstot, guljot, es tik pat labi vareetu atrasties uz meeness. es sliidu cauri laikam un telpai, bet kaadu cilveeku pa iistam satieku tikai paaris reizes gadaa vai nekad
es sho nicinu, es nicinu savu veelmi shaadi izdziivot
es neatceros, ka man senaak tik ljoti prasiijaas peec meaningful connections, peec runaashanas. es vienkaarshi veelos ar kaadu apseesties un netrauceeti runaat stundaam, visu peecpusdienu un vakaru, nakti, riitu. mana eksistence paiet, un es nezinu kas shis ir un es nevaru par to runaat. vieniigais, ko es varu dariit, ir sheit aprakstiit kaa tas izskataas un juutaas, as a quick, petty fix. senaak shkjiet es visu laiku pavadiiju savaa galvaa, nostiprinot kaut kaadas elaborate teorijas, klishejas par dziivi. bet tagad taam vairs nav nekaadas veertiibas, taas var dariit ko grib, iet, naakt, mani manipuleet, vienalga
es juutos kaa zombijs, katru dienu darot vienas un taas pashas lietas. es arii pilnasiniigi izjuutu to sorry fuck definition of what 'language games' are
dziive shkjiet mieriiga un normaala, bet tiek aizvadiita absoluutaa klusumaa. es shogad esmu runaajusi ar kaadiem cilveekiem meaningfully varbuut tikai dazhas reizes, and i am deranged, ravished by hunger for this
un tragjiskaakais nav tas, ka man ir jaaizdziivo bez patiesaam sarunaam un patiesaam saikneem ar cilveekiem, bet pati ideja, ka man turpmaako dziivi jaamotiveejas, jaaveelas, ka vajag, izdziivot shaadi. jo es neveelos. it kaa vajadziiba izdziivot ir laba lieta, bet shajaa gadiijumaa, ir creates a crunchy, squeazy, wretchy, empty feeling in heart
manas situaacijas kljishejiskms ir maxed out, bet atrodoties sheit, milziigaa, crowded pilseetaa, mazaa dziivokliitii, klaustrofobiskaa metro ar cilveekiem un cilveekiem un cilveekiem, ejot, sakot, darot, smaidot, rakstot, guljot, es tik pat labi vareetu atrasties uz meeness. es sliidu cauri laikam un telpai, bet kaadu cilveeku pa iistam satieku tikai paaris reizes gadaa vai nekad
es sho nicinu, es nicinu savu veelmi shaadi izdziivot
10 atziņas | teikt
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}