28 October 2016 @ 07:07 pm
 
viens no maniem iipashaakajiem atklaajumiem prieksh sevis ir tas, ka pat kad cilveekam pilniibaa aptruukstas savas personiibas, ko projiceet citiem virsuu, tikuntaa cilveeks ir bezgaliigs, tuukstoshiem gadu sensensens, visvarens, radoshs daargumu okeaans, no kura spontaani uznirst dazhaadi fascineejoshi sentimenti. varbuut pat vieniigais, kas sho lielisko izpausmi ierobezho ir cilveeka siikie, siikstie, nervozie meegjinaajumi projiceet citiem virsuu savu personiibu. tad vinjsh sevi it kaa apmaana, negribot, kad personiiba ir izchaaksteejusi un aizpuusta veejaa, ka vinjsh ir tukshs neatgriezeniski, bet tas ir smiekliigi un taa nemuuzham nava un nevar buut. ja cilveeks taadu saapiigu uzskatu tur sazhnjaudzis sev priekshaa un uz vinju baisaam aciim, noparalizeets, izmisis skataas, kameer citi pret vinju sitaas kaa pret sienu, tad viss kas atliek ir vinju izlaist no rokas un veerot kaa tas aizripo atpakalj okeaanaa. tad ir vieta citas lietas tureet, ko dievinjsh tev ieliek rokaa
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on October 28th, 2016 - 10:16 pm
bet taapat kaa mees fiziski neesam viendabiiga masa (vismaz shkjietami), taapat cilveeku praati nav vienadbiigi. personiiba kaa tu saki ir tas, kas saveerpjas dziives pieredzhu rezultaataa. es nedomaaju, ka tas ir aizsargmehaanisms per se, bet tas var kljuut par taadu. cilveekam vienkaarshi jaasaprot, ka vinja personiiba ir kaut kas ko vinja kjermenis un smadzenes un praats dara, lai integreetos un asimileetos shajaa eksistences plaanaa. un taa var buut pozitiiva un radosha iesaistiishanaas, vai traumatiska un izoleejosha norobezhoshanaas. personiiba manaa skatiijumaa ir instruments nevis galiigaa patiesiiba.

personiiba, manupraat, ir tikai kaarteejais daudzveidiibas aspekts, ko var noveerot shajaa pasaulee, frraktaalis kjipa
(Reply) (Parent) (Link)