nu ja, es ticu, ka mīlot savu valsti, ir iespējams veidot mīlošu valstu savienību. gluži kā individuālās attiecībās, "mīli tuvāko kā sevi pašu", pareizi mīli un saproti sevi, lai mīlētu un saprastu otru, citus. piemēram, Krievijai ir problēmas ar sevi un citiem, jo viņa nemīl sevi (narcisms nav mīlestība) utt. no individuālā un kolektīvo, un, jā, es teiktu, ka šī pan-mīlestība ir ideālistiska un teju utopiska, jo arī ikdienā, starpcilvēku pieredzē genuīna mīlestība ir kā neticami rets paradīzes putns. pārāk dīvaina, lai eksistētu, pārāk reta, lai izmirtu.