09 June 2016 @ 07:09 pm
saasinaats juutiigums  
es nesaprotu, kaapeec vienmeer kad notiek kaut kas ljoti labs un prieciigs, afterwards i feel destroyed. vispaar es to vareetu metaforizeet, nonarratizeet kaa patternu no beerniibas. beerniibaa daudz slimoju, gandriiz katru vasaru pavadiiju vairaakas nedeeljas slimniicaa. that sucked obviously so mani vienmeer pavadiija taa dread, doom, apathy, sadness sajuuta, kaada var rasties shaadaa setingaa, kameer paareejie beerni skraida pa saulauno vasaru, eed zemenes un shuupojas un peldas siltos, klamjainos ezeros. vieniigais, kas mani fucking debiilajaa gailjezera slimniica iepriecinaaja bija kad ciemos naaca mamma. vinja vienmeer ieradaas kaa saulstarinjsh vai enjgjeliitis ar smaidiigu mammas seju, vienmeer smarzhoja peec svaigas, siltas, miiljas mammas un atnesa man kaut kaadus gardumus un bija jauka. tad es meereni aizmirsu, ka esmu slimniicaa bet vienkaarshi prieciigi pavadiiju laiku ar mammu kaa ar vieniigo prieciigo, dziivo paraadiibu pasaulee. bet tad vinja peec kaadas stundas vai divaam aizgaaja prom, un es paliku kaut kur ap 8-9 vakaraa seezhot slimniicas gultaa, kurai palagi oda peec kaut kaada plastiliina un griidas peec domestos un skatiijos aaraa pa logu seeriigii kaa riet saule, liidz palika tumshs un bija jaaiesleedz nespodraas slimniicas istabas gaismas. man bija tik shaabiigi ap duushu, ka kameer visi beerni kopeejajaa telpaa ar medmaasaam skatiijaas televizoru un klaigaaja, es vienkaarshi seedeeju vai guleeju palaataa, un dazhreiz nobirdinaaju kaadu ruugtu, karstu asaru pret sienu

to pashu sajuutu es paarsvaraa izjuutu ever since, ka shis ir kaa slimniica no kuras tu nevari tikt aaraa, bet ik pa laikam var notikt kaut kas jauks, gaishs, silts, miiljshs, dziivs, bet agri vai veelu tas beigsies un tu atkal paliksi viens savaa apaatiskajaa, sveshajaa palaataa, atrauts no jebkaa dveeselei saprotama, paziistama

es nezinu kaapeec, bet it sevishkji es sho izjuutu ejot uz koncertiem. vienkaarshi kaut kas notiek skatoties uz cilveeku, kas izjusti dzied un speelee, taa pati transcendence, 'tevis' sajuuta izshkjiist lai dotu vietu tam rezoneejoshajam briinumam, kas rodas tev priekshaa apzinjas laukaa, un tavas robezhas izshkjiist un tu esi noskanjots tajaa pashaa frekvencee kuraa maakslinieks un tas ir tik fulfilling un novel. bet then you contract, collapse violently back into yourself, tu brutaali iegaazies atpakalj, savaa mazajaa cilveekchaulas cietumaa, un vientuliigi atkal atraujies no pasaules un dodies maajaas and you cry and you want to die

man atkal taa bija vakar ejot skatiities kaut kaadu muuzikji kursh izskatiijaas peec jauna eddija vedera un dziedaaja un speeleej gjitaaru paardabiski sirdiigi un peec tam arii atkal joshu flowersu. seedeejaam pie galdinja mazaa pabaa, tieshi pie skatuves, bija zema, saarta gaisma, karsts un es leeni malkoju neskaitaamus veesus dzina mikserus kameer man atkal nekontroleeti sabruka un izkusa dveesele. bet visdramatiskaak taa bija, kad pirms kaadiem diviem meeneshiem biju aizstaigaajusi uz jozefu van vissemu. tas koncerts notika vecaa bazniicaa, biju noseedusies labajaa pusee netaalu no diivaina skapja, un religjiskaam modernistiskaam gleznaam, bija tumshs un smarzhoja peec viiraka un viina, pie altaara dega chetras garas sveces un virs taam bija milziiga jeezus glezna virs kuras bija vaardi 'come unto me'. tad uznaaca necilais, kautriigais jozefs van visems teerpies aadas biksees un jakaa, gariem iesirmiem matiem paari pierei, ar savu lautu un saaka speeleet, un neilgi peec tam man shkjita, ka manii kaut kaadas stiigas ap sirds rajonu noskanjojas ar to lautu, un shkjita, ka kameer vinjsh speelee savu lautu identiska lauta sinhroni atskanjojas man sirds rajonaa, un taa bija pavisam reaala fiziska sajuuta. un kad vinjsh speeleejot savu lautu smaidiija un maaja ritmaa liidzi ar galvu it kaa apstiprinot notis ko speelee, man identiski arii gribeejaas maat, jo man ariii bija taas pashas notis iekshaa. you're sort of suspended in a state of recognition and then released to drop back into your isolation. tad es devos maajaas, ar to sajuutu ka tu attaalinies taalaak un taalaak un taalaak un taalaak un taalaak no taada perfect union within the field of consciousness. un atlikusho laiku staigaa nozheelojams, meegjinot izdomaat veidus kaa atriebties shai netaisniibai, sasaistes truukumam, izdomaajot visadus plaaninjus kaa savu izoleetiibu padariit graciozu, apsverot vai ljauties shaadaam destruktiivaam pieredzeem ir veerts, un vienmeer atkal padodoties
 
 
simfonija: jozef van wissem - concerning the entrance into eternity
 
 
( Post a new comment )
[info]krishjaanis on June 10th, 2016 - 12:04 am
man tādas pieredzes ir regulāri, es apzinos atkrišanu, but that's why I hold unto them, tas ir kā slapjā un drūmā LV rudenī, tumšā laikā logā ielikt svecītes, svecīte izdeg, iededz nākošo, liesmu s a r g ā (un liesma pati ir ceļinieka mieru pasargājoša)
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on June 10th, 2016 - 11:37 am
jaa, man to ir ljoti interesanti veerot, un nav pat taa ka ir speciaali kaut kas jaadara lai naakamo sveci aizdegtu, uguns pati uzrodas. atcereeties, ka viss notiek pats no sevis, un pats esi tikai veerotaajs
(Reply) (Parent) (Link)