21 May 2016 @ 09:47 pm
 
man ir sajuuta kaa es staaveetu pret sienu un negribeetu, censtos negriezties apkaart lai redzeetu kas aiz manis notiek. jo viss ko es tur vareetu ieraudziit - es to nesapratiishu. es nesaprotu nevienu sakariibu, es zinu ka dalja ko es redzu ir sakariibas, dalja ir iedomas. es redzu ka iedomas veido jaunas sakariibas. es redzu ka dazhreiz sakariibas es noturu par iedomaam un iedomas par sakariibaam. un tas apjoms kas man ir aiz muguras ir bezgaliigs. man ir uz to jaaskataas un jaaizveelas ko no taa visa es saukshu par sakariibaam un ko atsijaashu kaa iedomas, un shiis izveeles mani katapultees kaut kaadaa naakotnee. bet tas ir neiespeejami vai tad tu neredzi pasaule! shis apjoma negaiss man aiz muguras draudiigi briest un gaidoshi staigaa, un es nevaru sanjemties uz to paskatiities kaut ar acs kaktinju. es labaak staavu cieshi piespiedusies sienai un izliekos ka taa ir visa mana iespeejamaa dziive.

tikmeer no otras, identiski ontologjiskaas puses nav ne sienu ne draudu, tikai mehaanisks kaleidoskops ar bilijoniem nesaistiitu daljinju, kas atsevishkji sakriitot veido kopainu. un ja es pati neizveelos kur krist tad es vienkaarshi kaut kur kriitu kur pasaulei izdeviigi un manis nav taatad man arii tas ir izdeviigi laikam. sapinos atkal vaardos
 
 
( Post a new comment )
[info]krishjaanis on May 25th, 2016 - 12:49 am
"malt to pašu" nav pejoratīvi, jo jautājumu par daļām un veselumu personīgi eksistenciāli ir uzdevis jau Parmenids, 6. gs. BC, tas tikai parāda, ka mēs visi dzīvojam tajā pašā esamībā un vienādi..esam (kopīgi pastāvam), kas liek justies draudzīgi, we all are in it together, through aeons, thoughts and space.

kaut kas notiek, un tu pareizi saki - "kas no shii visa attiecas uz tevi", ko tas nozīmē man, kā es pret to attiecos. man liekas, tieši šķetināšana, rēķināšana un poligonu izvietojums neļaus nonākt pie patiesa ētiskā, ētiskais nav šķetināšanas rezultāts, tāpēc, piemēram, utilitārisma ētika ir false, jo viņa pastāv no kalkulācijas, pat ja princips/algoritms pamatā ir vienkāršs, līdzīgi Kanta ētika ir nogurdinoša, jo balstās mēģinājumā šķetināt kingdom of ends (and means), taču tā tas nedarbojas. tāpat slidens ir (arī manis nereti lietotais) apzīmējums "visētiskākā izvēle", jo tas paredz kaut kādu mistisku gradāciju (no kurienes šķetināšana), taču īstenībā ētiskais vai nu ir, vai nu nav, nevis "vairāk/mazāk". ētiskais ir caurredzamība un pārskatāmība (sirdsskaidrība), taču tas nebalstās koda šķetināšanā un šifrēšanā, Neo redzēja kodu, viņam matriksā viss bija pārskatāms, totāla imanentā skaidrība (jo matrikss ir tīra imanence), taču Neo varēja būt varonis un lauzt matriksu tieši tāpēc, ka redzēja pāri un cauri kodam (sakarībām), vērstībā uz veselo un būtisko. ne jau koda caurredzamības dēļ viņš bija ētiskais.

dievs neizšķir binaritātēs, taču tas nenozīmē, ka viņš jau nav izšķīries jeb izvēlējies, proti, dievs liek lietām būt un katru lietu, būtni tur un uztur atsevišķi tās esamībā, taču viss šis dievišķais fokuss uz dzīvību, būšanu, radīšanu, man liekas, norāda, ka viņš apriori ir izšķīries par labo - dzīvība, būšana, uzturēšana jau ir labais, tas nav anonīmi vērtībneitrāls, lietas ir, un tiklīdz tās apzinātos, ka ir, ka tās ir dzīvas, notiek, turās, ja apzinies, ka esi, tad apzinies, ka tas ir labi, būšana=gaviles (ko es īsti nevaru teikt par sevi, jo, par spīti visam, ko pēdējos gados esmu sapratis, es joprojām neuzstāju uz savu būšanu, es mierīgi varētu arī nebūt, un man ir tā iluzorā sajūta, ka līdz ar manu nebūšanu nekas nebūtu zaudēts, jebšu tas nebūtu nekas slikts)

kopš 10tajā klasē sāku daudz staigāties, tā arī neesmu beidzis. šķiet, mēs nemaz nebijām Latvijā, tie bija piepilsētas lauki, ar nelieliem uzkalniem un asfaltētu taku/lauku ceļu, kas vietām bija grantēts, gar takas malām bija lieli, puķaini krūmi, kuri novakares zilajā pusgaismā smaržoja, un pastaigai nemaz nebija konkrēta galamērķa un sākuma, bet iešanās gan bija ilgi. nebija nekādu veidolu un šeipšiftinga, tu biji konkrētā tu, es to sapnī zināju bez minēšanas, tas nebija tā, ka atpazīšana notika pēc kaut kādiem tekstiem un skaitļošanas vai asociatīviem attēliem, es vienkārši zināju.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on May 25th, 2016 - 12:55 am
"ko tas nozīmē man, kādā attiecībā es stāvu pret x (doto/situāciju/notikumu/faktu/sakarību/pieredzi)?" nav gluži tas pats, kas šķetināšana "ko laist un nelaist cauri", jo "ko tas nozīmē man" izslēdz paš(un fenomenu)cenzūru, tur jābūt godīgam. saprotot un iedziļinoties savā attiecībā pret x, pamazām skaidrojas arī vieta un apkārtne, kurā stāvi uz pasaules kartes, tāpēc man gribētos, lai uzsvars ir ne tik daudz uz sakarībām, cik uz attiecību, jo sakarības nezkāpēc implicē tādu kā disembodied spectator, attiecība savukārt ir deeply embedded, situational, rooted
(Reply) (Parent) (Link)