es juutos taa it kaa man nav iespeejas izteikt kaa es juutos. jo visaadi vaardi ko es vareetu sagraabstiit ir pelavas saliidzinaajumaa ar sajuutaam kas ir jaakomunicee. es gribu atbriivot dveeseles trauku no ljoti indiigaam un naaviigaam sajuutaam, un es vinjas meegjinu kaut kaa celt aaraa, bet viss ko es sev priekshaa redzu uz plaukstas ir kaut kaadi peleeki bezjeedziigi objekti. tas ir sirreaals murgs kuraa tu esi nevariigs. varbuut shiem pelavainajiem objektiem tomeer ir kaada jeega, konceptuaala, paraadiit cik tragjiska aiza ir starp qualia and the external. varbuut dveeselee ir tikai pelavas, un tas ir kaa pelavas juutas.

man shkjiet es jau kaadu laiku, varbuut gadu, vai varbuut paaris gadus, man shkjiet varbuut no 2014. gada pavasara sistemaatiski esmu meegjinaajusi izmiidiit sev dveeseli. tajaa vietaa lai, tomeer kaut kaadaa veidaa izceltu naaviigi indiigos objektus, kas man tur kraajas, es vinjus miidu kaa izsmeekjus. saakumaa ar agresiivaam domaam, pa vidam ar vienaldziigaam domaam, beigaas ar salkanaam domaam. varbuut es vinjus negribu iznjemt, uz tiem skatiities un shausminaaties. vinjus var miidiit vai ignoreet vai izlikties ka tu rezi ko citu.

meegjinot, racionalizeet un atrast 'pareizo attieksmi' un nodroshinaaties pret uzbrukumiem no visiem pagaatnes, naakotnes un tagadnes lenjkjiem un dazhaadiem neparedzamiem spacetime punktiem un neapzinaataam dimensijaam es turu simts rokas dazhaados virzienos, ceriibaa ka manas triicoshaas plaukstas, kas ir 99.99% tukshums un 0.001% energjijas virpuliishi spees aptureet bezgaliigo speejo, triumfejosho visuma gribu

gan grimshana domaas, gan domu atgruushana, juus abi esat viens un tas pats. izmisiigi skraidiit pa bezgaliigu lauku, atrast pareizo vietu kur apstaaties un no kuras skatiities, atrast pareizo skatpunktu, bet neapstaaties paaraak ilgi, jo ilgaak tu staavi savaa skatpunktaa jo nepareizaaks tas kljuust, beegt, mekleet, citur

es nezinu kas atkal ir noticis, es nezinu kaadi speeki ir ieradushies diskuteet manaa dveeselee, es nezinu, vai vinji plaano diskuteet lietishkji vai mest viens otram ar piikjiem. es esmu iekritusi dziljaa akacii uz aizgaajushajiem laikiem. varbuut kaads cilveeku nonjem no ljoti ilgi noieta celja, un aizmet ljoti lielu gabalu atpakalj. varbuut vinjsh tagad zinaas kaa labaak noiet sho celju, bet vinjsh nav bezjuutiigs robots, vinjam protams dveeselee saaks augt dziljas nedziedinaamas skumjas, jo cilveeks tachu ir beerns visu muuzhu, taads beerns kuru nevar vienkaarshi panjemt un iemest kaut kaadaa akacii, atmest atpakalj uz celja saakumu. ne jau celjsh vai akacis vai meteejs, bet pati meetaashana, meetaashana ir taa raashanaas, taa greizaa miilestiiba