labi, atvainojos par to visu citu kungu un vēstures regulāro piesaukšanu, man bieži gadījies, ka viskaut ko pats izdomāju, taču tad izrādās, ka kāds cits jau šīs domas domājis un es uzreiz nodomāju, meh, un atsakos no īpašumtiesībām uz šo domu, ieplūstot vispārējā domu komūnijā. tās domas nāk no paša pieredzes, es pats tās izdomāju, vai redzu, kā citu domātāju domas iemiesojas un pieredzas dzīvē, un tad man sevišķi viena alga par visu to izdaudzināto subjektivitāti, lai gan, protams, ir svarīgi domas izdzīvot un izsaukt pašam.

kā tas ir, ka visas ir tavas lietas, kā tas var būt? tu tiešām visam, kas tev nāk pretim, saki: "ok, es šo ņemu"? kas ir tas, kas anihilē visus pieņemumus? vai arī šķiet, ka to dara tas aklais datu reģistrētājs? bet viņš reģistrē, laiž cauri, nevis nihilē. it all goes down to - kas ir tas, kas neļauj uzticēties pasaulei? fear of being duped?