man visas shkjiet manas lietas, ja reiz es ar vinjaam dziivee saskaros, gribas vai negribas. bet arii neviena no vinjaam neshkjiet iisti mana, jo neviena lieta nav noturiiga. noturaas tikai veerotaajs. bet taads veerotaajs man nepatiik, vinjsh ir tukshs un meems un vinjam neko nevajag, vinjsh bezmazvai ir vienkaarshi kaud kaada mashiina vai komjuuters, kas aukstasiniigi apstraadaa datus. taapeec es nesaprotu, kas ir tas ko vinjam vajag kaa deelj man ir jaadziivo pasaulee un jaasaskaras ar lietaam. it just does not make any rational sense. oh well.

veel arii tu vienmeer staasti ko visaadi folozofi un domaataaji ir teikushi, bet mani interesee, ko cilveeki pashi par sho visu domaa, un kaapeec - taapeec, ka filozofs taa uzrakstiija, varbuut tu vienkaarshi vinjiem piekriiti, bet kaapeec, varbuut deelj pieredzes. es savukaart peec pieredzes neko nespeeju izsecinaat, tikai anihileet dazhaadus pienejemumums un palikt tukshaam rokaam.

labi, atvainojos par to visu citu kungu un vēstures regulāro piesaukšanu, man bieži gadījies, ka viskaut ko pats izdomāju, taču tad izrādās, ka kāds cits jau šīs domas domājis un es uzreiz nodomāju, meh, un atsakos no īpašumtiesībām uz šo domu, ieplūstot vispārējā domu komūnijā. tās domas nāk no paša pieredzes, es pats tās izdomāju, vai redzu, kā citu domātāju domas iemiesojas un pieredzas dzīvē, un tad man sevišķi viena alga par visu to izdaudzināto subjektivitāti, lai gan, protams, ir svarīgi domas izdzīvot un izsaukt pašam.

kā tas ir, ka visas ir tavas lietas, kā tas var būt? tu tiešām visam, kas tev nāk pretim, saki: "ok, es šo ņemu"? kas ir tas, kas anihilē visus pieņemumus? vai arī šķiet, ka to dara tas aklais datu reģistrētājs? bet viņš reģistrē, laiž cauri, nevis nihilē. it all goes down to - kas ir tas, kas neļauj uzticēties pasaulei? fear of being duped?