-

04 October 2015 @ 10:05 pm

tagad man atkal shkjiet, ka jebko pretenciozi domaat, nonaakt pie kaut kaadaam paarlieciibaam vispaar ir iedomiigi. i h8 how i make a big deal out of thangs

kameer ieprieksheejaas paaudzes bija thoroughly conditioned to stick to the plan, freedom is slavery, 2 + 2 = 5, shkjiet ka mana paaudze vienkaarshi izdziivo dienas suudzoties par daljeeju briiviibu=garlaiciibu

man laikam shkjiet, ka vai nu briiviibas nav vai taa ir absoluuta, jo daljeeja briiviiba nav nekaada briiviiba

dienas beigaas, man veelaizvien un veelstipraak shkjiet, ka es esmu iekljuvusi diivainaa izraadee, kur man ir jaastaav uz peroniem un jaateelo cilveeks, feik feik feik, keep calm and fake on

dienas beigaas es esmu iemesta gadu tuukstoshiem lolotaa fakapaa un man ir jaaplaano sava diena un dziive acordingly. bet es zinu ka man muzhiigi liksies neerti plaanot exciting lietas, kamer es dziivoju bloody fakapaa

15 atziņas | teikt

( Post a new comment )

narrenschiff on October 5th, 2015 - 08:16 pm

Es sapratu, ka tu unconscious piesauc, lai parādītu, ka pat šķietami brīvākās izvēles tomēr ir noteikuši kaut kādi neapzināti cēloņu, veidojot stingrāku kauzalitāti, tāpēc lietoju "saindēti", taču dabiski, ka unconscious nav kas tāds, piemēram, Viljams Džeims domā, ka pavisam noteikti ir iespējams, ka caur unconscious tieši notiek kontakts ar dievībām, proti, neirotiķim unconscious ir tik uzskaņots, ka tie tikpat labi var kalpot kā vārti dievu ienākšanai.

Bet kad tev apziņas pamalē uzrodas tas subconscious impulss darīt labu, tad, kas ir tā instance, kura to apstiprina vai noraida? Kas izvēlās šim unconscious gabalam ienākt iekš apziņas, bet citam liek palikt turpat? Varbūt tā arī ir kaut kādā brīvības instance, Kants sausi teiktu, "likumdevējs"?

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on October 6th, 2015 - 09:22 am

well, to jau es visu laiku meegjinu paust, ka, manupraat, tas nav likumdeveejs un briiviibas instance. manupraat, sheit sacenshas divi conditioning patterns - viens no dabas ieliktais otrs sabiedriibas iemaaciitais; vai divi sabiedriibas iemaaciitie. viens uzvar otrs zaudee, atkariibaa kursh beigaas izraadaas stipraaks; varbuut bez jebkaadas briivaas izveeles klaatbuutnes.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on October 6th, 2015 - 12:33 pm

varbūt, taču vai nav iespējams nošķirt vēl kādu trešo, kurš attiecīgos brīžos ļauj virzities tālāk vai nu dabas vai sabiedrības ieliktajam? vai arī visu laiku ir akla šo divu spēku cīņa? jo es domāju, ka indivīda dziļais kodols ir kaut kas ārpus gan sabiedrības/kultūras, gan dabas. un tikai pēc tam abi piejaucē šo dziļo avotu. jo, ja ir iespējams abstrahēties gan no dabas, gan sabiedrības, tad kas tas ir?

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on October 6th, 2015 - 08:33 pm

bet es arii tieshi domaaju, ka nav tikai divi speeki, kas ciinaas; es domaaju ka ir iespeejams bezgaliigi daudz speeku (neapzinaati), kas ciinaas un tikai viens uzvar - tas kuram bija, pat ja paradoksaali, lielaakais potenciaals.

es arii domaaju, ka cilveekam ir dziljais kodols, bet tas dziivo bez jebkaadiem konceptiem, arii aarpus briiviibas koncepta, kas ir tikai kaarteejais koncepts. un es veel domaaju, ka cilveeks ar katru darbiibu meegjina to kodolu atklaat un tam tuvoties, un daudziem taas darbiibas/izveeles ir aplinkus un vairaak, shkjiet preteejaa virzienaa, bet ultimately, tikai taa var nonaakt pie dziljaa kodola.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on October 6th, 2015 - 09:05 pm

Vispār tev taisnība, kaut vai tīri no zen skatpunkta, jo brīvība kā koncepts allaž nes līdzi pretstatu - nepieciešamību, nebrīvību, važas, un, protams, ka dziļais personas kodols ir viņpus šīs dihotomijas, tas ir integrēts un vesels, zen arī teiktu, ka brīvības un verdzības pretstats ir fake cīņa, daba ir dabiska un spontāna, tur ir gan brīvība, gan spaidi, jeb pareizāk sakot, visticamāk nav abu - daba un kodols vienkārši ir. Jo tas ir joks ar brīvību, brīvībai visu laiku ir spaidi būt brīvai, ka tik nezaudēs savu brīvumu. Kad brīvībai vairs nav šo spaidu un rūpju, tā ir patiesi "brīva".

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on October 6th, 2015 - 10:00 pm

man shkjiet, ka varbuut briiviiba atklaajas tad, kad saprot ka spaidu nav. tas varbuut izklausaas paaraak vague un filozofiski, bet man taads apgalvojums shkjiet komfortabls

daudzas lietas vispaar biezhi atklaajas when something other is negated; nu taa kaa Sartrs dariija

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on October 6th, 2015 - 10:24 pm

tas ir līdzīgi kā kristietībā, cilvēki satraucas un cepas par to, ko darīt, lai izglābtos, kā pielabināt dievību, kā iespraukties debesu valstībā, taču - ta daam - dramatiskais pavērsiens: tu jau esi izglābts un debesu valstība jau ir tuvu klāt pienākusi

vai piemēram, kāds iesit, tad vispārējais pienākums prasa sist pretī - liberācija notiek tad, kad saproti, ka nav jāsit pretī, drīzāk jānoliedz šis noliegums, nē, pat ne jānoliedz, nolieguma vietā jāliek afirmācija

(Reply) (Parent) (Link)