Vispār tev taisnība, kaut vai tīri no zen skatpunkta, jo brīvība kā koncepts allaž nes līdzi pretstatu - nepieciešamību, nebrīvību, važas, un, protams, ka dziļais personas kodols ir viņpus šīs dihotomijas, tas ir integrēts un vesels, zen arī teiktu, ka brīvības un verdzības pretstats ir fake cīņa, daba ir dabiska un spontāna, tur ir gan brīvība, gan spaidi, jeb pareizāk sakot, visticamāk nav abu - daba un kodols vienkārši ir. Jo tas ir joks ar brīvību, brīvībai visu laiku ir spaidi būt brīvai, ka tik nezaudēs savu brīvumu. Kad brīvībai vairs nav šo spaidu un rūpju, tā ir patiesi "brīva".