lai arii man dziivee nav ambiiciju, jo es visu ieniistu un neuztveru nopietni un nespeeju prioretizeet paar taam stundaam, dienaam, nedeeljaam, meeneshiem, gadiem ilgu savas dveeseles un praata veeroshanu, man ir skaudra sajuuta par to cik neieintereseeta es visaa esmu

es jau pusotru gadu dziivoju londonaa, bet tik pat labi es pusotru gadu dziivoju mazaa miestaa balham, kur es eju tikai uz parku, veikalu un pieturu.
man ir zheel, ka mani neaizrauj iespeeja buut tipiskam londonas hipsterim un staigaat pa tirdzinjiem un miiliigaam kafijas vietaam, vai vienkaarshi maldiities pa rajoniem kur nekad neesmu bijusi vai lasiit kaut kaadas savas filozofiskaas graamatas vai passionate romaanus pie upes kad aaraa spiid saule vai iet uz teaatra izraadeem ar smukiem aktieriem vai uz vague but hot indie grupu koncertiem vai lame contemporary abstraktaam izstaadeem. es zinu, ka man visas taas lietas patiik, bet es juutos kaa man nav jeegas to dariit, jo dziive sux and catharsis is dead, god doesn't exist, i will die, noone to share with, who cares anyway, i've quit smoking anyways, i better not exist, i am nothing anyways, nonduality, happy days

tajaa vietaa es ap 3-4 katru dienu naaku maajaas, dzeru viinu, skatos zen videos un gatavoju eest, kaa vientulja unfulfilled maajsaimniece widowed simonas debavuaaras versija kurai pat nav kakja tikai dazhaadi vaardaa nosaukti istabas augi, a room of my own and the fucking sea of hours