Esmu bijusi, bet arī nav tas. Vismaz pilsētas caurstrāvo tā te-viss-ir-vienāds-un-mēs-visu-daram-vienādi-jo-esam-to-visu-atsrādājuši-simtiem-gadu elpa. To ir grūti paskaidrot, bet Rīgā ir kait kāds lielāks randomness un varbūtības māju, ielu un notikumu ziņā.

Ok, taisnība. To tiešām saka daudzi, un arī es pēc Skotijas Latvijā kārtējo reizi pamanīju, ka par spīti zemākam dzīves līmenim, ir labāk, jo ir dažādība un variācijas. Pat salīdzinājumā ar Parīzi ir lielāka dažādība, jo tur milzīgie bulvāri aiziet vienādos štampos. Pat nosacīti jaunie privātmāju rajoni ap Rīgu ir ar dažādām mājām - kaut kas ļoti rets Skotijā.
Taču ar visu to, lauki Skotijā tik un tā bija maģiski, it īpaši lapu koku meži, kas LV gan ir retums, taču noskaņa līdzīga. Pastaigāju arī pa nomaļiem lauku ceļiem, uzdūros kādai sen pamestai, krūmos ieaugušai mājai/saimniecībai, bija krēsla un sajūtas kā Latvijā. Pilsētās gan, kā jau teici.