jā, problēma ir tāda, ka daudzi domā, ka bez ego nekā nav. :) bet, acīmredzot, ar ego tu saproti pilnīgi visu savu būtību. es ar ego domāju visu to troksni, kas traucē atrasties šeit un tagad - vēlmes, ekspektācijas, nepatīkama pieredze, no kuras izriet bailes pievilties, sociuma piešķirtās lomas. no tā visa attālinoties, tu iegūsti pavisam citu realitāti. spēja identificēties ar vismazāko putekli kosmosā nav trūkums, bet absolūtā mīlestība. tev nav vajadzīgs guru, ja tu pats esi sev guru (un ar guru šeit var saprast pilnīgi visus autoritatīvos spēkus, kas dominē pār tavām izvēlēm). es saprotu, ka brīžiem izklausās, ka man ir aizgājis jumts, bet no mana skatupunkta tavs ego vienkārši traucē uztvert manu mesidžu.
un par bruņurupuci - kad iemācīšos valdīt pār matēriju, pastāstīšu, kā izdzīvot šajā realitātē bez ēdiena, pajumtes, personu apliecinošiem dokumentiem un tikai ar mīlestību. :)))