ar zen ir tā, ka, kamēr nepieredzi, tikmēr nesaproti. viss reliģiskais misticisms savā ziņā ir zen, jo tu nevari pieredzēt Dievu, kamēr esi ieslodzīts ego. true šamanisms ir mastery over illusion (kas nozīmē nevis tikai izlikšanos vai rotaļu, bet spēju nokļūt "priekškara otrā pusē"). tā tev nav ultimate self-help recepte, kā raksta kaut kādās grāmatu anotācijās un new age forumos. pat ja tu esi sasniedzis to "no-self" un neesi pārvērties par pure light kā Buda, tu vienalga esi kolektīvā spama sūklis un esi spiests atkal un atkal sašķīst kosmiskajos putekļos. tikt vaļā no iluzorās realitātes būtu tik fucking vieglāk, ja mēs tos debesskrāpjus galvā spridzinātu visi kopīgi nevis pa vienam, lol. tu saki, ka nesaproti "izlikšanos par self", bet kur tu vispār vari nebūt self, kamēr atrodies šajā ņudzošajā skudrupūznī? seriously, kādas ir opcijas?