11 May 2015 @ 03:54 pm
praats, domas vs. zen  
katru reizi praats ir kangars, kas spaarda dveeseli kaa mazu suniiti, kas savukaart katru reizi naak atpakalj pie kangara un paljaujas uz vinju par savu dziiviibu un droshiibu. bet tas, ko kangars suuniitim dod ir tikai pabiras un spaarda katru reizi, kad suniitis grib ienaakt beidzot pa maajdurviim siltumaa.

dazhas dienas es esmu tik ljoti nogurusi no domaam, kas man ir praataa, kas atkaartojas monotoni un vienaadi meeneshiem un gadiem. kaa muuzhiigi skatiities vecu stulbu filmu un nespeet atkost, vai taa ir fikcija vai tieshaam notiek sheit un tagad. domas, kuras jau labu laiku veeroju no malas, un es nezinu vai vinjas respekteet vai pret vinjaam ciiniities, vai ignoreet.

mans praats juutas kaa tuksha garlaiciiga kosmiska telpa kur var tikai dreifeet, un tad ir domas, kas ir uzbuuveejushas pasauli ar labirintiem, kur dazhi ir smuki dzhunglji ar pukjeem un smarzhaam un gaisminjaam un biistamiem mezhonjiem un citi ir vienkaarshi kaut kaadi dzelzhu dzhunglji, vaarti, betona sienas un kluchi. viss mans praats ir buuveets no dzhungljiem un blokiem un labirintiem. nepaarskataams, briesmas aiz katra stuura. ..bet tajaa pashaa laikaa bezgaliigi paredzams un garlaiciigs. es katru stuuri un samezglojumu un bloku paarzinu, un paarsvaraa juutos, kaa muuzhiigi uz rinjkji speeleetu Quake, vecie labie tupiki un uguns diikji. es zinu ka es tur negribu iet, un es tur eju tikai aiz pieraduma.

jo dreifeet tajaa tukshumaa, kas ir pirms un peec un aiz un virs praata ir nekaa un paralizeejoshi. kaa var cilveeks dziivot nekaa par to nejuutoties, darot lietas, bet vinjas nepiedziivojot?

vai tieshaam dziivee ir tikai divas izveeles - muuzhiigi (well liidz stundinjai) dreifeet bezpersoniskaa tukshumaa vai arii ciiniities ar/pret/par praatu?
 
 
( Post a new comment )
(Anonymous) on May 15th, 2015 - 03:22 am
redzi, tas ir grieķu akmenītis - ka saprast nozīmē darīt, zināt nozīmē darīt, ja es kaut ko labi zinu, tad es labi daru.
kristietība, piemēram, saka nē - tu ļoti labi vari zināt, tu vari zināt līdz perfekcijai, un tomēr neko nedarīt.

"Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru. Bet, ja es to daru, ko negribu, es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba. Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks. Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks. Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā nu es ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai."
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on May 15th, 2015 - 02:15 pm
bet kaa kristietiiba ko taadu var pieljaut? vai kristietiba visu vienkaarshi piedod, jo 'vinji nezina ko dara'? vai man sev un citiem viss buutu jaapiedod, jo es un citi nezinaam ko daraam? bet kaa tad ar autentiskumu, atbildiibu, bad faith?

un varbuut cilveeks nedara labas lietas, jo vinjsh pietiekami tomeer nezina. varbuu uzzinaajis vairaak vinjsh taas vairs negribees dariit, vai arii saaks dariit. dziive ir neiespeejama!

vai cilveekam pienjemt to savu neizdariibu kaa izrietosho no taa, ka lai arii vinjsh zina visu par ko var iedomaaties, ir milziiga dalja par ko vinjsh nenojaush. un kas cilveekam ir jaadara tikmeer, kameer vinjsh meegjina apzinaat to milziigo dalju, ko vinjsh nezina un nevar ne iedomaaties ne aptvert? taa milziigaa dalja visticamaak tachu ir bezgaliiga, bet dziive ir iisa.
(Reply) (Parent) (Link)