dazhreiz ir taadi briizhi, kad tu juuties kaa dievs un gribi pamaat ar galvu un teikt 'shis ir labi',i'm totally owning this kad tu juuties visur un plashs un pareizs, un tas ko tu tajaa briidii dari ir pareizi. taada sajuuta, ka viss ir traapiigs un ka-ching un caurumcauri izdevies.

citreiz ir taada sajuuta, ka tu un tas ko tu dari ir tik nepareizs, ka tu noreduceejies uz ljoti izoleetu, vientulju, ruugtu nulliiti iesodziitu vismazaakajaa un neredzamaakajaa seerkocinju kastiitee.

shos divus staavokljus apskatot no konteksta, kur cilveeks ir vienas apzinjas izpausme, es tikai varu secinaat, kad pirmajaa gadiijumaa, cilveeks sajuut un piedziivo patiesiibu, kameer otrajaa gadiijumaa, cilveeks skataas un piedziivo melus un deluuzijas. sanaak, ka cilveeka pamatstaavoklis ir justies plasham un prieciigam par savu buushanu, jo kaa jau unified field of consciousness vinjsh ir plashs un viss ko vinjsh dara ir success by default. bet briizhos, kad cilveeks juutas izoleets kaut kaadu iemeslu vai emociju deelj, vinjsh neapzinaas un nepiedziivo realitaati, bet pashizveidotas, neveiksmiigas domu struktuuras.

es shoriit skraidiiju pa parku, klausoties sheeru un puuta stiprs veejsh un bija augsti koki un spozhi spiideeja pirmaa gada saule, un es jutu, ka consciousness approves and i have aligned once again