nav gluži izslēgts, ka mistiskais ir ārpus pasaules. drīzāk biju domājis šo, Vitgenšteins gandrīz precīzi, bet šis tas, protams, trūkst - "How the world is, is completely indifferent for what is higher.
God does not reveal himself in the world.
6.4321 The facts all belong only to the task and not to its performance.
6.44 Not how the world is, is the mystical, but that it is.
6.45 The contemplation of the world sub specie aeterni is its contem-plation as a limited whole.
The feeling of the world as a limited whole is the mystical
feeling

sitiet mani vai nost, bet es tagad beidzot pēc sazin cik ilgu gadu gaidīšanas lasu Feijerābendu taustāmā formā, un, nu, skaisti un patiesi, beidzot. proti, viņš visu laiku uzstāj, cik ļoti paļaušanās uz rietumniecisko technology-based 'racionāli', loģiski, empīriski, induktīvi blā blā metodiski tralalaā modeli patiesībā ierobežo growth of knowledge, patiesībā pat bremzējot 'zinātnes' progresu. man patika viens piemērs ar kaut kādiem indiāņiem, kas dzīvo tuksnesī, prot tur izdzīvot, priecāties, vienlaikus atpazīst zvaigžņu ceļus, tukšā vidē dabū un izšķir 15 veida atšķirīgus ēdamos augus, pārzina to īpašības, nianses, utt - taču no rietumu aprobežotās zinātnes skatpunkta šīs zināšanas tiek vai nu norakstītas vai downgraded (turklāt jāņem vērā, ka indiāņi šo savu visnotaļ ievērojamo zināšanu korpusu ir ieguvuši pavisam citā ceļā, ar citām metodēm, ja tādas vispār ir, ar 'citādāku' loģiku un pasaules izpratni, nekā šaurā 200-300 gadus vecā rietumu zinātne), kas Feijerābendam ir nepieņemami, totalitāri, nedemokrātiski, utt, bet vairāk par visu - kaitē pašai zinātnei un zināšanu pieaugumam. vēl kāds piemērs bez indiāņiem, piemēram, dzeja. arī tas ir īpašs zināšanas mods, īpašs redzējums, īpašs veids, kādā lietas atklājas cilvēkam. cik nemetodiska, cik neloģiska (šķietami), cik 'subjektīva', proti, neaplicējama zināšana. taču dienā, kad šaurā, vienpusīgā un aprobežotā zinātne būs aizslēgusi visus vārtus un brīvo izziņas telpu, vairākas iespējamās zināšanu dimensijas, tad varēsim būt droši, ka aisberga neredzamā daļa paliks mums totāli nesasniedzama.
taču D. ir kas vairāk un cits par to pašu daļu, viņš nav vnk izziņas objekts un kaut kas neatklāts.

es gan domaaju, ka tieshi peedeejaas desmitgades zinaatne ir kljuvusi tik advenceeta, ka daudzos punktos pat konfliktee ar pagaajushaa gadsimta zinaatniskajiem faktiem. zinaatne ljoti strauji attistaas un daudzi muusdienu studies ir uz robezhas ar magjisko. es gan te laikam runaaju ekskluziivi par kvantu fiziku. varbuut arii visaadaam new age teorijaam, kas atsaucas uz zinaatnes faktiem.

es sheit neaizstaavu zinaatni kaa taadu, bet to, ko es domaaju par zinaatni, un galu galaa savu viedokli, kas ir sekojoshs:

es domaaju, ka dievs neeksistee. es domaaju, ka eksistee liela, neredzama, magjiska aizberga dalja. es domaaju, ka sho dalju var just, un sho dalju var interpreteet dzejaa un skaistaas pasakaas par dievu. taa dariit ir cilveeciski un radoshi un skaisti. BET MAGJISKAA AIZBERGA 'PAGAIDAAM' NEREDZAMAA DALJA IR DALJA NO REALITAATES. es domaaju, ka religjiozie civleeki nespeej atziit to, ka viss magjiskais ir vienliidziigs ar objektiivo realitaati, ko mees redzam un juutam un shobriid varam izskaidrot. vinji nespeej aptvert, ka magjisko var izskaidrot. vai varbuut vinji negrib aptvert, jo baidaas, ka tas magjiskumu kaut kaa diskvalificee, noniecina un mazina. es neuzskatu, ka kaut kaa izskaidrosha jebko noniecina vai mazina, man tas izraisa mezhoniigu apbriinu.

es domaaju, ka zinaatne agri vai veelu aptvers visu aisbergu, un es par to priecaashos, jo es zinu, ka mana dveesele taapat paliks poeetiska, jo es esmu cilveeks, un cilveeks ir radiits poeetisks, vismaz shajaa konkreetajaa evoluucijas pakaapienaa. varbuut naakotnes cilveeki visi buus nepoeetiski sausinji psihopaati, jo vinji paaraak daudz buus uzzinaajushi par pasauli, bet LAI. taapeec jau mees esam mirstiigi, un katrs iederamies savaa laikaa.

es aizstaavu tikai un vieniigi sho domu, ka magjisko VAR izskaidrot, un jebkaads skaudrs skaidrojums (ko var apzinaat ar vaardiem un apzinju) ir daudz grandiozaaks un elpu aizraujoshaaks un emocinaalaaks un prieksh buutnes substanciaalaaks par jebko, ko ietver DIEVS.

lai cik paradoksaali tas neizklausiitos, cilveeka ticeeshana DIEVAM un neticeeshana ZINAATNEI, ir attaalinaashanaas no patiesas jeegas, source, buutiibas, ceelonja. kameer izziinaashana, veelme apzinaat un izskaidrot, taa ir tuvoshanaas, taa ir atmoda un patiesa tuvoshanaas.