nav gluži izslēgts, ka mistiskais ir ārpus pasaules. drīzāk biju domājis šo, Vitgenšteins gandrīz precīzi, bet šis tas, protams, trūkst - "How the world is, is completely indifferent for what is higher.
God does not reveal himself in the world.
6.4321 The facts all belong only to the task and not to its performance.
6.44 Not how the world is, is the mystical, but that it is.
6.45 The contemplation of the world sub specie aeterni is its contem-plation as a limited whole.
The feeling of the world as a limited whole is the mystical
feeling

sitiet mani vai nost, bet es tagad beidzot pēc sazin cik ilgu gadu gaidīšanas lasu Feijerābendu taustāmā formā, un, nu, skaisti un patiesi, beidzot. proti, viņš visu laiku uzstāj, cik ļoti paļaušanās uz rietumniecisko technology-based 'racionāli', loģiski, empīriski, induktīvi blā blā metodiski tralalaā modeli patiesībā ierobežo growth of knowledge, patiesībā pat bremzējot 'zinātnes' progresu. man patika viens piemērs ar kaut kādiem indiāņiem, kas dzīvo tuksnesī, prot tur izdzīvot, priecāties, vienlaikus atpazīst zvaigžņu ceļus, tukšā vidē dabū un izšķir 15 veida atšķirīgus ēdamos augus, pārzina to īpašības, nianses, utt - taču no rietumu aprobežotās zinātnes skatpunkta šīs zināšanas tiek vai nu norakstītas vai downgraded (turklāt jāņem vērā, ka indiāņi šo savu visnotaļ ievērojamo zināšanu korpusu ir ieguvuši pavisam citā ceļā, ar citām metodēm, ja tādas vispār ir, ar 'citādāku' loģiku un pasaules izpratni, nekā šaurā 200-300 gadus vecā rietumu zinātne), kas Feijerābendam ir nepieņemami, totalitāri, nedemokrātiski, utt, bet vairāk par visu - kaitē pašai zinātnei un zināšanu pieaugumam. vēl kāds piemērs bez indiāņiem, piemēram, dzeja. arī tas ir īpašs zināšanas mods, īpašs redzējums, īpašs veids, kādā lietas atklājas cilvēkam. cik nemetodiska, cik neloģiska (šķietami), cik 'subjektīva', proti, neaplicējama zināšana. taču dienā, kad šaurā, vienpusīgā un aprobežotā zinātne būs aizslēgusi visus vārtus un brīvo izziņas telpu, vairākas iespējamās zināšanu dimensijas, tad varēsim būt droši, ka aisberga neredzamā daļa paliks mums totāli nesasniedzama.
taču D. ir kas vairāk un cits par to pašu daļu, viņš nav vnk izziņas objekts un kaut kas neatklāts.