es nekad nebuushu pirmatneejaa sieviete. es izmakshkjereeju sevii skeletu sievieti, un no vinjas nobijos, un tajaa vietaa lai vinju apskautu, es vinjai uzmetu lielu akmeni dzelmee. atkal esmu radiijusi kaut ko, deelj kaa man sev ir jaapiedod, deelj kaa es sevi atkal neieredzu un shaustu. stuulbaa dziive. es neljaavu maasaam atveert zilbaarzha asinjaino pagraba kambari, un tagad dziivoshu muuzhiigaa apspiestaa vainas sajuutaa, un muuzham palikshu zilbaardis. es negaaju pie babajagas peec degoshaas skeletgalvas, un muuzhiigi palikshu pamaate un pameitas pret savu vaaro dveeseli. tik zheel, tik tukshi, taada izshkjeerdiiba un stingums.

man shkjiet, tajaa vietaa lai dziivotu, viss ko es daru ir smeekjeeju cigaretes ar juusanu.

nu jau sapnii redzeeju, kaa okeaans aprij veselu pilseetu, kameer es bailiigi laviijos uz augstaakaam celtneem un pauguriem. viss ir zem uudens. uz tesco arii nevar iet, jo tur buus amans. braienu esmu pieviilusi, uz jogu neaizgaaju. great, life is really looking up these days.