ja zeens nodara paari meitenei vinju muljkjojot un pieviljot, man dusmas neizraisa zeens bet gan meitenes glupums. manupraat, uzticeeshanaas ir viens no pashiem absurdaakajiem konceptiem, ko cilveekbuutnes ir izdomaajushas. kaa var uzticeeties sveshkjermenim, kuram nepieder kontrole paar saviem biokjiimiskajiem procesiem un eksistenci.
mani nepaarsteidz, ka zeeni vai cilveeki var buut ljauni un meliigi un pavirshi un neiejuutiigi, ka vinji var muljkjot un maaniit un kraapt un aizvainot un nejust otra saapes un izmisumu vai miilestiibu. manupraat, ir neadekvaati dusmoties uz kaut ko kas ir aptuvens mental disorder, kaa sociopaatija vai pshiopaatija. bet man ir dusmas uz meiteneem, kas kljuust histeeriskas un apmaatas un vienkaarshi klusi neljauj taadiem zeeniem izpleeneet no vinju sirdiim. nu man nav dusmas, bet tas ir muljkiigaak un neizturamaak, skumjaak nekaa jebkaadi babnjiki un salashnjas.