kafija un musks. kad es izdzeru daudz kafijas, man shkjiet ka visa eksistence ir concise & crispy, un viss ir tik preciizi kaa Sliiterei buutu paticis. baltaa muska smarzha man burtiski atgaadina violetu kraasu, bet taadu violetu, kaadu es redzeeju, kad biju maza sapnii, es redzeeju, kaa vakaraa uz zaales deg kaartis ar violetaam liesmaam, un es to redzu, katru reizi deelj taas smarzhas.
mani vienmeer ir sajuusminaajis, kaa mans organisms izveelas to, kas vinjam patiik fiziskas eksistences detaljaas. organisms ir bezgaliigi origjinaals patikshanu kopums, kas spontaani atklaajas. un tas ir endearing, kaa apzinja peec tam leeni pielaagojas un to apsver un apbriino kaa beerns. dziivot ir kaa braukt kravas mashiinaa, seezhot ar kaajaam paari piekabei un skatoties preteejaa virzienaa, aizmuguree kur paliek celjsh. mashiina brauc uz priekshu, bet tu redzi tikai to, kam pabraukts garaam, visu ieraugi un apsver tikai paaris mirkljus garaam, tu nemaz neizveelies celju, tu vienkaarshi brauc un domaa. buut pasazhierim un domaat. bet es esmu skumjsh pasazhieris.